Aktualitātes

Uzturs rudens – ziemas sezonā. Kādiem pārtikas produktiem dot priekšroku?

Sabalansētam, daudzveidīgam un pārdomātam ikdienas uzturam ir būtiska loma ne tikai dažādu dzīvībai nepieciešamu funkciju nodrošināšanā, bet arī imunitātes stiprināšanā, kas gada drēgnajos un aukstajos mēnešos, kad lielāks risks saaukstēties, ir īpaši aktuāls jautājums. “Ēst ir labi, ēdiens ir tas, kas mūs spēcina, dod enerģiju gan kaloriju nozīmē, gan kalpo kā būvmateriāls audiem un ir nepieciešams imūnvielu sintēzei,” saka ārsts dietologs, Latvijas diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Kādas uzturvielas, vitamīni un minerālvielas palīdz stiprināt imunitāti? Kuri produkti ir vērtīgo vielu rekordisti? Atbildes uz šiem jautājumiem atradīsi rakstā!

Būvmateriāls organismam

Olbaltumvielas nepieciešamas tiem organismā notiekošajiem procesiem, kas saistīti ar augšanu, attīstību, šūnu un audu atjaunošanos, tās pilda arī aizsargfunkcijas, ir fermentu un hormonu struktūrkomponenti. Ar olbaltumvielām uzņemam gan aizstājamās, gan neaizstājamās aminoskābes. Kā novērojis A. Brēmanis, ielūkojoties vidusmēra cilvēka ēdienkartē, lielākoties problēmu ar olbaltumu apgādi nav. Olbaltumvielu avoti ir dzīvnieku izcelsmes – gaļa, zivis, olas, piena produkti – un augu valsts – pākšaugi, rieksti un sēklas. Ja ēdienkarte ir daudzveidīga, tajā ietilpst iepriekš uzskaitītie produkti, kā arī nav konstatētas specifiskas saslimšanas, kas varētu traucēt barības vielu uzsūkšanos, varam nodrošināt organisma prasības pēc šīs uzturvielas. Īpaši rūpīgi pie tā, lai uzturs nekļūtu vienveidīgs, jāpiedomā veģetāriešiem un vegāniem. Nepieciešamais olbaltumvielu patēriņš ir katram individuāls, atkarīgs no vairākiem faktoriem: vecuma, dzimuma, fiziskās slodzes apjoma un intensitātes.

Pieaugušam cilvēkam ikdienā nepieciešams 0.8-1.0 grami olbaltumvielu uz katru ķermeņa svara kilogramu.

Meklējot rekordistus – kur visvairāk labo taukskābju?

Runājot jau par ļoti konkrētiem imunitātes stiprināšanas palīgiem, vērts izcelt labās jeb nepiesātinātās taukskābes – Omega-3 un Omega-6. Tās arī nostiprina un veicina sirds un asinsvadu sistēmas un smadzeņu veselību, uzlabo ādas stāvokli.

Ja Omega-6 taukskābes uzturā ir biežāk sastopamas un līdz ar to vieglāk uzņemt vajadzīgo daudzumu, tad vairāk jāpiedomā pie Omega-3 uzņemšanas. Kur tās meklēt? Jūras un okeāna zivīs, piemēram, siļķē, reņģēs, sardīnēs, lasī. Zivis vēlams iegādāties svaigas, derēs arī saldētas, bet piesardzīgiem jābūt tad, ja tās ir konservētas vai kūpinātas. Kādēļ? “Jārēķinās, ka kūpinājumi un konservējumi ēdienkartē ienes papildus sāls devas, turklāt kūpināšanas procesā veidojas dažādi nelāgi savienojumi,” skaidro dietologs. Mazākā daudzumā Omega-3 atrodamas arī olas dzeltenumā. “Olas ir ļoti vērtīgs produkts, no tām nevajag bīties. Apēdot līdz divām olām dienā, nekā slikta nebūs, protams, līdztekus ar adekvātu dārzeņu, augļu, ogu un zaļumu patēriņu,” teic Brēmanis. Savukārt, ja raugāmies augu valsts produktu virzienā, Omega-3 devu labi nodrošina sēklas, eļļas un rieksti. Rekordistes šajā ziņā ir linsēklas, turklāt tieši veselas, nevis pārstrādātas eļļā. Linsēklas var piebērt brokastu putrai, salātiem, sablendēt smūtijā. Jāatceras, ka samaltas linsēklas nav ilgstoši uzglabājamas, jo nav bagātas ar E vitamīnu, kas ir dabīgs antioksidants un nodrošina taukskābju stabilitāti. Līdz ar to samaltā veidā linsēklas ātri zaudē vērtīgās sastāvdaļas.

Vēl vērā ņemams Omega-3 saturs ir čia sēklās, valriekstos, rapšu eļļā.

C vitamīna krātuve

Lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantot ar uzturu uzņemto enerģiju un “būvmateriālus” olbaltumvielu veidolā, kā arī stiprinātu imūnsistēmu, svarīga nozīme ir vielām, ko mēra miligramos un mikrogramos, proti, vitamīniem un minerālvielām. “Pamata stutes ir C un E vitamīni, ko ļoti labi spēj nodrošināt gan vietējie produkti, gan ievestie, piemēram, citrusaugļi. Jāizceļ upenes, kas ir nozīmīgs C vitamīna avots – ja vasaras sezonā izveidoti saldētu ogu krājumi, ir īstais laiks tos likt lietā. Ogas var ēst gan tāpat, gan tās var būt kā papildinājums produktiem, ko lietojam ikdienā – smūtijos, salātos, putrās,” norāda dietologs. Vien jāatceras, ka, atlaidinot vienu porciju, tā uzreiz arī jānotiesā. Ja atlaidina un sasaldē atkārtoti, tad gan viss labais iet zudībā.

Ļoti vērtīgi ziemas produkti un C vitamīna avoti ir tādi citrusaugļi kā citroni, apelsīni, greipfrūti.

Tā, piemēram, 100 grami apelsīna satur ap 60 miligramiem C vitamīna, kas praktiski ir dienas norma. Par dienas normu uzskata no 60 līdz 100 miligramiem C vitamīna (ja gadījies saslimt, deva būs lielāka, optimālo daudzumu nozīmēs ārsts-aut.).

Vēl bagātīgs C vitamīna avots ir kāposti, kā svaigie, tā skābētie un dažādi zaļumi.

Lai uzturu varētu uzskatīt par veselīgu un sabalansētu, dienā jāapēd vismaz piecas porcijas dārzeņu, augļu un ogu, tātad kopā puskilograms šo produktu. Daļu var  patērēt termiski apstrādātā veidā – zupās, sautējumos utt., bet daļu rekomendējams apēst svaigā veidā.

Ikdienas palīgi organisma labsajūtai

Dietologs Brēmanis mudina neaizmirst arī par pilngraudu produktiem – šajā grupā ietilpst dažādas pilngraudu pārslas – auzu, kviešu, miežu, rudzu. Īpaši izceļamas ir auzu pārslas, jo tās satur vērtīgas šķiedrvielas – beta glikānus, kas labvēlīgi ietekmē gan zarnu veselību, gan optimizē holesterīna līmeni asinīs.

Ļoti svarīgi nepiemirst par E vitamīnu, kas, tāpat kā vitamīns C, ir antioksidants. Viens no galvenajiem antioksidantu uzdevumiem organismā ir brīvo radikāļu neitralizēšana. Kā skaidro speciālists, brīvie radikāļi ir hiperaktīvi savienojumi, kas, sasniedzot pārāk augstu koncentrāciju, negatīvi ietekmē šūnu membrānas un asinsvadu sieniņas. Brīvie radikāļi organismā veidojas nepārtraukti – stresa, apkārtējās vides piesārņojuma un vēl citu faktoru ietekmē. Lai gan organisms, pateicoties fermentu sistēmām, pats cīnās pret brīvo radikāļu pārmērīgu savairošanos, ir virkne vielu, kas var šajā procesā palīdzēt, turklāt uzņemamas ar ikdienas uzturu. Ja reiz tā, kālab gan organismam nepalīdzēt? E vitamīnu satur ķirbju, saulespuķu sēklas, rieksti, augu eļļas.

 

D vitamīns – svarīgs, bet nereti trūkstošs

Ne mazāk svarīgi ir parūpēties par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. Tas sintezējas ādā saules staru ietekmē, ar ko mūsu platuma grādos ir visai nabadzīgi, turklāt uzturā tā avoti ir visai ierobežoti, tādēļ, visticamāk, lielai daļai cilvēku D vitamīns būs jālieto papildus ar uztura bagātinātājiem. D vitamīns piedalās vielmaiņas procesos, labvēlīgi ietekmē kaulu veselību, organisma atjaunošanās procesus, miegu. D vitamīna avoti uzturā ir treknās jūras zivis, olas dzeltenums, piena produkti.

Par uzturošo diennakts devu uzskata vismaz 15 mikrogramus D vitamīna, bet, ja analīzes uzrāda pazeminātu līmeni, jākonsultējas ar ārstu, kurš nozīmēs piemērotāko devu. 

Atcerējies padzerties?

Ūdens ir un būs viens no svarīgākajiem dzīvības elementiem, par ko nevajadzētu aizmirst arī gada aukstajos mēnešos. “Jāraugās, lai vienīgie dzeramie nav piecas kafijas tases un limonādes dienā,” atgādina ārsts. Limonādes satur cukuru, kas nozīmē liekas kalorijas. Ja parasto ūdeni gribas papildināt ar kādu garšu, to var darīt dabiskā veidā, proti, pieliekot klāt svaigas brūklenes vai dzērvenes, citronu, apelsīnu šķēlītes. Cik daudz šķidruma dienā būtu jāuzņem, norāda cilvēka ķermeņa uzbūve un svars.

Formula, pēc kuras aprēķināt sev dienā nepieciešamo minimālo  uzņemamā šķidruma daudzumu, ir: 30 mililitri ūdens uz vienu ķermeņa svara kilogramu. Nepieciešamā šķidruma daudzumu ietekmē arī apkārtējās vides temperatūra un fiziskās slodzes intensitāte.

“Aukstajos gada mēnešos pliku ūdeni, kas arī ir auksts, diez ko neprasās, tāpēc šķidruma aprites optimizācijai lieti var noderēt zāļu tējas, kam, ja gribas saldumu, var pievienot medu. Dienas pirmajā pusē varam lietot ne tikai kafiju, melno un zaļo tēju, bet iestarpināt arī piparmētru vai kumelīšu tēju, savukārt, vakarā var izdzert tasi nomierinošas tējas, piemēram, vīgriežu,” iesaka A. Brēmanis.

Sāc staigāt!

Jāpiebilst, ka ikdienas uzturs ir viena no divām imūnsistēmu balstošām stutēm. Kas ir otra? Fiziskās aktivitātes jeb, kā saka ārsts Brēmanis, “dienišķā kustība”. Darbs pie datora, sēdēšana pie automašīnas stūres – liela daļa cilvēku dienu no dienas šādi pavada gana daudz laika. Mazkustīgs dzīvesveids veicina vairāku slimību rašanos, tostarp aptaukošanos, saslimšanu ar 2. tipa cukura diabētu, kā arī ietekmē locītavu un kaulu stāvokli.

Pats vienkāršākais variants ir ātrāka vai lēnāka pastaiga. Ko iegūstam staigājot? Ņemot vērā, ka aktivitāte notiek svaigā gaisā, asinis iegūst vairāk skābekļa, kas samazina sirds un asinsvadu saslimšanas riskus, tiek pozitīvi ietekmēta muskuloskeletārā sistēma, ne mazāk būtiski, ka ķermenis darbojas simetriskā slodzē, kas nozīmē – abas ķermeņa puses tiek noslogotas vienādi.

Vēl viens ieguvums ir dziļā plaušu ventilācija. Raugi, sēžot pie galda, plaušas ventilējas samērā niecīgi, labi ja 200-300 mililitru apjomā, kaut to tilpums ir vairāki litri.

Pareiza elpošana ir arī labas imunitātes pamats, kas Covid – 19 pandēmijas kontekstā ir jo sevišķi aktuāli.

 Kā norāda A. Brēmanis, ieteicams dienā nostaigāt vismaz 20 līdz 30 minūšu. Pakāpeniski iešanas laiku var pagarināt un paātrināt.

Pasaules veselības organizācija (PVO) rekomendē pieaugušajiem 150 līdz 300 minūšu vidējas intensitātes aerobu slodzi vai 75 līdz 150 minūšu augstākas intensitātes aerobu slodzi nedēļā. Bērniem un pusaudžiem tās ir vidēji 60 minūtes dienā mērenas vai augstākas intensitātes aerobas slodzes. PVO vadlīnijās ieteiktas arī regulāras muskuļu nostiprināšanas aktivitātes visām vecuma grupām.

 

Informatīvais materiāls Veselības ministrijas saitē esparveselibu.lv

---

22.03.2022.

 2022.gada 22. martā spēkā stājušies Dobeles novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) 2022. gada 24. februāra saistošie noteikumi  Nr. 9 “Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā”, kas nosaka pašvaldības sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.

1. Pašvaldība sniedz šādus Pakalpojumus:

• sociālā darba pakalpojums;
• krīzes centra pakalpojums; 
• atelpas brīža pakalpojums;
• aprūpes mājās pakalpojums;
• dienas aprūpes centra pakalpojums;
• dienas centra pakalpojums;
• grupu dzīvokļa pakalpojums;
• pansijas pakalpojums;
• ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;
• ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;
•  īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;
• speciālistu pakalpojumi;
• izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojums;
• patversmes  pakalpojums;
• aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;
• sociālas aprūpes pakalpojums;
• ģimenes asistenta pakalpojums;
• asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;
• asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;
• specializētās darbnīcas pakalpojums;
• higiēnas pakalpojums;
• sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;
• sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;
• sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām;
• sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgām personām.

Pašvaldības nodrošinātos Pakalpojumus ir tiesības saņemt personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Dobeles novada administratīvajā teritorijā, kā arī personām (ģimenēm) krīzes situācijā, kuras uzturas Dobeles novada administratīvajā teritorijā, personām bez noteiktas dzīvesvietas, personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Dobeles novada administratīvā teritorija.

Par visiem Pakalpojumu veidiem un to saņemšanas kārtību plašāk ir aprakstīts Dobeles novada pašvaldības 2022. gada 24. februāra saistošajos noteikumos Nr. 9 “Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā”, kas skatāmi šeit

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

1. Auces  novada pašvaldības domes 2015.gada 29.decembra  saistošos noteikumus Nr.7 “Par sociālajiem pakalpojumiem Auces novada pašvaldībā” .
2. Dobeles novada domes 2014.gada 27.februāra saistošos noteikumus Nr.4 “Dobeles novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”.
3. Tērvetes novada domes 2018.gada 25.janvāra saistošos noteikumus Nr.1 „Par sociālajiem pakalpojumiem Tērvetes novada pašvaldībā”.

16.11.2021.

 

08.09.2021.

Pavasarī atklātajā MFD Veselības grupa filiālē Zaļajā ielā 12, Dobelē, novada iedzīvotājiem iespējams saņemt dažādus veselības aprūpes pakalpojumus: 

 

16.03.2021.

Ikvienai ģimenei būt Dobeles novadā

16. martā visā pasaulē atzīmē Vispasaules sociālā darba dienu, kuras 2021. gada vadmotīvs ir „Es esmu, jo Mēs esam".

Sociālais darbinieks bieži vien ir nepamanāms, taču sabiedrībai nepieciešams, un viņa ieguldītais darbs ir nenovērtējams. Viņu pienākumu loks ir visaptverošs - gan palīdzot cilvēkam veicināt un attīstīt spējas risināt personiskās un sociālās problēmas, gan izglītojot un motivējot pārvarēt krīzes un grūtības. Būtībā ikviens sociālais darbinieks ir universāls speciālists problēmu un krīžu gadījumos. Katrs no viņiem, pildot darbu, iegulda visu savu profesionalitāti, cilvēkmīlestību un rūpes.

Šoreiz pievēršam uzmanību sociālajam darbam ar ģimeni un bērniem. Dobeles novada Sociālajā dienestā izveidota Ģimeņu atbalsta daļa, kurā strādā vienpadsmit sociālie  darbinieki darbam ar ģimeni un bērniem, viens psihologs, pieci ģimenes asistenti. Nepieciešamā izglītība šim darbam ir otrā līmeņa bakalaura grāds sociālajā darbā. Šobrīd kopējais ģimeņu skaits, kurām tiek sniegts atbalsts, ir 144. No tām 26 ģimenes ir ar augstiem riskiem bērnu aprūpē. Ģimenes atbalsta daļas darba vīzija ir stipras ģimenes un laimīgi bērni Dobeles novadā. Misija  - sociālā iekļaušana. Visbiežāk izmantotā pieeja darbā ar ģimenēm ir “bērns centrā”, uz mērķi orientēta un sistēmiska.

Vīzijas īstenošanai būtiski ir sekojoši faktori. Kā pirmā jāmin dzimstība un atbalsts ģimenēm, jo bērnu ienākšanu ģimenē ietekmē virkne sociālu un ekonomisku faktoru, t.sk. laba veselība, izglītība, pietiekama materiālā labklājība, sociālā drošība, pieejama atbalsta sistēma bērnu vajadzību nodrošināšanai u.c. Nākamais ir veselīgs dzīvesveids – indivīda rīcību kopums, kas vērsts uz slimību risku novēršanu un veselīga uztura paradumiem, fiziskām aktivitātēm un no atkarībām brīvu dzīvesveidu. Tam seko veselības aprūpe – pieejama, kvalitatīva un efektīva slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija, lai nodrošinātu labu veselību visa mūža garumā. Visciešāk ar Sociālo dienestu ir saistīta sociālā iekļaušana – atbalsta sistēma nelabvēlīgā situācijā esošajiem, kas ietver mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību, sociālā darba un citu sociālā atbalsta pasākumu pieejamību atstumtības riskam un diskriminācijai pakļautām personām.

Visbiežāk sastopamās problēmas, ar kurām sastopas Dobeles novada ģimenes un kuras palīdz risināt sociālais darbinieks, ir krīzes situācijas, attiecību, saskarsmes, mājokļa un veselības problēmas, vardarbība ģimenē, prasmju trūkums bērnu un pašaprūpē, bērnu uzvedības un izglītības problēmas, bērnu piesaistes trūkums, zemas sadzīves prasmes, zemi ienākumi un ar to saistītās neesošās prasmes budžeta plānošanā, pazemināts intelekts, atkarības, bezdarbs, likumpārkāpumi.

Svarīgu lomu sociālajā darbā ienes sadarbība ar ģimeni, noslēdzot sadarbības līgumu. Jāmin, ka tikai pats vecāks ir izmaiņu veicinātajās, to nevar izdarīt sociālais darbinieks, viņa loma šajā procesā ir atspoguļot dzīves grūtības un vienoties, ar kuru no problēmām var uzsākt izmaiņu procesu. Sociālie darbinieki, balstoties uz problēmas veidu un dziļumu, piešķir sociālos pakalpojumus un veic konsultēšanu, ar mērķi ģimenēm rosināt vēlmi mainīt situāciju. Lai ģimene funkcionētu patstāvīgi, lielais mērķis būtu sasniegt laimīgas ģimenes standartus, vīzijas, taču ne vienmēr šie mērķi klientam ir pa prātam.

Sociālais darbs ir viena no profesijām, kurā nepieciešama prasme mīlēt un cienīt citus, kā sevi pašu, pastāvīga zināšanu apgūšana, jo klienti ir dažādi un viņu problēmas multiplas un sarežģītas. Prakse rāda, ka bieži paši vecāki, kuriem ir prasmju trūkums bērnu aprūpē, pašiem bērnībā ir bijusi sūra pieredze.

Vēl viens mīts, kurš saglabājies no pagātnes un ir apgāžams, ka tas, kas notiek ģimenē, ir tikai pašu darīšana. Tā tas nav! Ja ģimenē notiek vardarbība pret bērnu vai pieaugušo, bērnu pamešana novārtā, bērnu izglītības un veselības nenodrošināšana, antisanitāra vide, noteikti iejauksies sociālais dienests, ģimenes ārsts, bāriņtiesa, skola vai policija.  Lūgums visiem Dobeles iedzīvotājiem ziņot, ja kaimiņos pamanāt, ka pret bērnu tiek veikta vardarbība. Piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā visi iedzīvotāji zina, ka bērns ir prioritāte, un bērna vajadzības ir primāras, tāpēc visas iestādes un sabiedrība cenšas ātrāk novērst prettiesiskas darbības pret bērnu.

Bērns aug ģimenē ar ģimenes veidotām tradīcijām, izvirzītām vērtībām un noteikumiem. Problēma, ar kuru bieži sastopamies, ir tā, ka bērnam, sākot apmeklēt bērnudārzu, parādās pretējas vērtības un noteikumu izpilde tam, kā tas ir pieņemts sabiedrībā. Tad tie ir pirmie signāli, ka ģimenes sistēmā ir grūtības, un visticamāk iejaucas citas institūcijas, arī sociālais dienests. Bieži seko vecāka dusmas un upura lomas ieņemšana, jo kaut ko mainīt ir grūti un neērti vecākam, viņš domā par sevi, bet ne par bērna interesēm. Vecāks bieži jautā, kāpēc viņam ir jāiet pie psihologa un jāapmeklē vecāku apmācības kursi bērnu audzināšanā. Atbilde taču ir skaidri redzama - bērns aug pie vecākiem, un viņiem jāmaina audzināšanas metodes. Bērns pēc dabas vēlas pārkāpt robežas, vecāks ir “kā rāmis/robeža” šo noteikumu ievērošanai, noturēšanai. Taču bieži ģimenē mainītas lomas ir tur, kur nav noteikumi, tur ģimenē visu nosaka bērns. Jāsaka, ka vairumā gadījumu, vecāki neveiksmīgās audzināšanas metodes ir gatavi risināt, un neviens no darbiniekiem nesaka – re, kāda slikta mamma, pati vainīga u.tml. Laba vai slikta mamma nav labākais apzīmējums, to aizstātu ar frāzi “gana labs vecāks”. Bieži visai ģimenei ir jāsanāk kopā, lai mainītu ieradumus, tāpēc sociālie darbinieki rīko arī ģimenes sapulces, vada vecāku apmācības grupas, ir starpnieki starp ģimeni un institūcijām, rīko starpinstitūcijas. Sociālie darbinieki ir līdzās ģimenes problēmu risināšanai gaitai, tāpēc arī vairāki noteikumi, kas jāizpilda mums – bērnu risku vērtēšana, dokumentu pieprasīšana, lai novērtētu procesa izmaiņas - ir diezgan liels birokrātijas “jūgs”.

Lielākā problēma ir neprasme veidot attiecības ģimenē. Lielu dienas daļu bērnu dzīvē aizņem izglītība, socializēšanās un tehnoloģiju lietošana. Sarunai ir maz laika. Ja tā notiek, tad dažkārt tikai par sadzīviskām lietām. Bieži var šķist, ka bērns pats visu sapratīs, būs skaidrs pašam, kā ir iekārtotas lietas, noteikumi, prasības, vērtības. Tā tas nav! Jo mazāk runāsit, izpaudīsit jūtas, rādīsit labo piemēru, izcelsit vērtības, skaidrosit lietu sekas un izvirzīsit noteikumus, jo agrāk vai vēlāk var rasties attiecību problēmas.

Jāatzīst, ka Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā ir aktualizējušās pusaudžu uzvedības un izglītības problēmas. Novēlējums vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem šajā sarežģītajā laikā, kad vecāks pilda divas lomas ģimenē - vecāka un skolotāja -, ir svarīgi nepārņemt pārmērīgi skolotāja lomu, jo tas var saasināt bērna un vecāka attiecības. Pēc pieredzes aicinu vecākus bērnu uzvedībā mazāk pārņemt liberālās audzināšanas metodi un mazāk būt “helihoptera vecākiem”, kas visu pārāk nodrošina, pieļauj visatļautību, pārāk aizstāv.  Nepieciešams vairāk runāt ar bērnu, pavadīt laiku ārpus mājas kopā, mācīt jaunas prasmes, noteikt uzdevumus, smieties, nerādīt bērnam “grūto seju”, nebūt vardarbīgam, palīdzēt bērnam izvēlēties un atcerēties, pat ja pusaudzis - tomēr bērns.

Bieži ir svarīgi vecākam saņemt atbalstu, ne tikai no draugiem un radiem, bet vērsties pēc  profesionālas palīdzības. Zviedrijas pieredze rāda, ka vecāki paši meklē palīdzību 70% no klientu skaita, un mans mudinājums sabiedrībai ir uzticēties Sociālā dienesta darbam, izrādīt iniciatīvu un vērsties pēc atbalsta.

Ieteikumi vecākiem bērnu audzināšanā rodami arī interneta resursos www.dardedze.lv; www.uzvedība.lv; www.papardeszieds.lv; www.btai.gov.lv; www.lm.gov.lv

Neliels ieskats par sociālo iekļaušanu un sociālajiem pakalpojumiem psihoemocionālajam atbalstam un labklājībai ģimenei un bērniem Dobeles novadā 2020. gadā:

64 personām ir izsniegti nosūtījumi pie psihologa;
19 personām ir izsniegti nosūtījumi pie klīniskā psihologa;
18 ģimenes ir saņēmušas ģimenes asistenta pakalpojumus, lai iegūtu prasmes bērnu audzināšana un vides labiekārtošanā;
61 bērns, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, ir saņēmis sociālo rehabilitāciju, no tiem par 61 bērna interešu aizstāvību ir informēta Dobeles novada bāriņtiesa un par 24 bērniem ir informēta Valsts policija administratīvās lietas uzsākšanai par vecāka vardarbību pret bērnu;
37 pilngadīgas sievietes ir aizpildījušas Marac riska novērtēšana anketu, no kurām 24 ziņojumi bija no Valsts un pašvaldības policijas;
17 pilngadīgas personas ir saņēmušas sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušām personām;
7 pilngadīgas personas ir saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai;
140 ģimenes ir saņēmušas pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai 25286 eiro apmērā;
1569 personas saņēmušas 217 618 eiro sociālās palīdzības pabalstu izmaksās;
40 ģimenes ir saņēmušas drošas vides pakalpojumu;
29 bērni atrodas ilgstošas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes institūcijā;
10 bērni ar Dobeles novada bāriņtiesas lēmumu ir ievietoti audžuģimenē un pār 49 bērniem ir nodibināta aizbildniecība;
14 ģimenes ir saņēmušas higiēnas pakalpojumu.

Kopā veiktas 6877 konsultācijas ģimenēm.

Informāciju sagatavoja
Līga Pureniņa,
Dobeles novada Sociālā dienesta
vecākā sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem
tālr. 63700192, 25495427
liga.purenina@dobele.lv

 

14.07.2020.

Valsts apmaksātas krūts vēža profilaktiskās pārbaudes
 

 

31.03.2020.

 

31.01.2020.

 

22.01.2020.

Dobeles Sociālo pakalpojumu centra apmeklētāji iepazīstas ar maiznieka amata noslēpumiem

Janvāra vidū Dobeles Sociālo pakalpojumu centra apmeklētāji pulcējās uz tikšanos ar maiznieku no Tērvetes - Jāni Kurpnieku. Stāstījumu par maizes tapšanas procesu uzklausīja Atbalsta centra ģimenes, Dienas centra “Solis” jaunieši un pirmspensijas un pensijas vecuma dienas centra “Stariņš” seniori.

Klausītāji iepazinās ar amatnieka stāstījumu par ceļu līdz maiznieka profesijai un  20 gadu darba pieredzi maizes cepšanā, kas šodien apvieno tradīcijas un jaunākās tendences, cepot veselīgāku un spēcinošāku maizi. Pēc meistara radītajām receptēm tiek cepti vairāk nekā 12 maizes veidi visdažādākajās formās, kā arī veselīgi gardumi. Tikšanās gaitā klausītāji uzdeva dažādus izzinošus jautājumus, saņēma izsmeļošas atbildes un vērtīgus padomus par maizes izgatavošanas procesu un uzglabāšanu. Noslēgumā bērni, jaunieši ar īpašām vajadzībām un seniori piedalījās maizes degustācijā un novērtēšanā.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Dembovska,
Dobeles novada Sociālā dienesta
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: iveta.dembovska@dobele.lv

 

20.01.2020.

 

16.12.2019.

Dobeles novada sociālā dienesta vadītāja piedalījusies sadarbības sanāksmē

13. decembrī Salaspilī, Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības Sociālo un veselības jautājumu sadarbības tīkla sanāksmē “Sociālā darba prakse bērnu tiesību aizsardzības jomā”.

Sociālo dienestu vadītāji no dažādām pašvaldībām dalījās labās prakses piemēros sadarbības veidošanā, risku identificēšanā un profesionālo robežu noteikšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tika apspriesti pieredzē balstīti secinājumi par nepieciešamajām izmaiņām starpinstitucionālās sadarbības modelī, skatīta Dānijas pašvaldību pieredze pierādījumos balstītu efektīvu bērnu un ģimeņu atbalsta un intervences metožu izmantošanā. Darba grupās tika spriests par iespējām, kā izzināt mērķa grupas vajadzības pakalpojumu attīstībai.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Dembovska,
Dobeles novada Sociālā dienesta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: iveta.dembovska@dobele.lv

 

12.12.2019.

 

06.12.2019.

Dobeles novada Sociālā dienesta pārstāvji piedalījušies radošo darbu izstādes „Sniegavīru karnevāls” atklāšanā

5. decembrī Dobeles novada centrālajā bibliotēkā sirsnīgā atmosfērā notika radošo darbu izstādes „Sniegavīru karnevāls” atklāšana. Darbus veidojuši Personu ar invaliditāti un atbalstītāju biedrības „Laimiņa” biedri. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Dobeles novada Sociālā dienesta Administratīvās daļas vadītāja Lija Bojāre un sociālā darbiniece Ilze Brākmane.

Personu ar invaliditāti un atbalstītāju biedrība „Laimiņa” darbojas kopš 1997. gada, un ir vienīgā šāda profila NVO Dobeles novadā, kas apvieno bērnus, jauniešu un pieaugušos ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļus. 

Informāciju sagatavoja:
Iveta Dembovska,
Dobeles novada Sociālā dienesta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: iveta.dembovska@dobele.lv