Atver sirdi Zemgalē | Dobeles novada pašvaldība

Projekts: ''Atver sirdi Zemgalē''

Programma: Izaugsme un nodarbinātība.

Specifiskais atbalsta mērķis 9.2.2. ''Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem"

Vadošais partneris: Zemgales plānošanas reģions

Visas darbības tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar projekta partneriem: 21 Zemgales reģiona pašvaldību (pēc 01.07.2021. administratīvi teritoriālās reformas - 6 Zemgales reģiona pašvaldībām), diviem valsts sociālās aprūpes centriem un deviņām bērnu aprūpes iestādēm (trīs no tām uz 01.01.2022. ir likvidētas).

Projekta mērķis: palielināt Zemgales reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem

Galvenās aktivitātes:

izvērtēt personas ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības;
izstrādāt detalizētu plānu Zemgales reģionā, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai;
izstrādāt priekšlikumus bērnu aprūpes iestāžu pārveidei, lai tajās valdītu ģimeniska vide
sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām ar invaliditāti;
apmācīt speciālistus;
izglītot un informēt sabiedrību.

Projekta rezultātā:

502 personām ar garīga rakstura traucējumiem, 510 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 276 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāti atbalsta plāni.
Izstrādāts viens reģiona deinstitucionalizācijas plāns un astoņi bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni.
440 bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (323), dienas aprūpes centra (37) pakalpojumus, īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumus (44) un sociālās aprūpes pakalpojumus (127).
351 persona ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības. 71 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros tiks sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
Pieaugs audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits, un samazināsies bērnu skaits iestādēs.
Speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Projekta kopējās izmaksas: 9 412 350,00 EUR

ESF finansējums: 8 000 497,43 EUR

Valsts budžeta finansējums: 1 411 852,57 EUR

Projekta īstenošanas laiks: 2015. gada 1. jūlijs - 2023. gada 31. decembris

Projekta vadītāja no sadarbības partnera: Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Taiga Gribuste

Kontaktinformācija: taiga.gribuste@dobele.lv tālr.: 63720931; fakss 63722463

Jaunumi:

22.08.2022.

Interaktīvi integrējoši pasākumi skolās, iekļaujošas un drošas vides veidošanai

Piecās Zemgales reģiona skolās, kas ir pieteikušās sadarbībai: Ozolnieku vidusskolā (Jelgavas novads), Dobeles Valsts ģimnāzijā, Griķu pamatskolā (Bauskas novads), Jēkabpils 3. vidusskolā un Zasas vidusskolā (Jēkabpils novads) 2022./23. mācību gada pirmajā pusē notiks Interaktīvi pasākumi, kurus finansē projekts “Atver sirdi Zemgalē”.

Par projektu un izglītojošiem pasākumiem kopumā

Deinstitucionalizācija paredz visas sabiedrības, tai skaitā iesaistīto speciālistu izpratnes un attieksmes maiņu. Nu jau septīto gadu Latvijā tiek īstenots deinstitucionlizācijas (DI) process, kas paredz paradigmas maiņu sociālās aprūpes jomā: no institucionālas aprūpes pārejot uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā un nepieciešamā atbalsta sniegšanu cilvēka dzīvesvietā. Šis process un projekts “Atver sirdi Zemgalē” ietver cilvēkus ar invaliditāti, īpaši tos, kam invaliditāte ir noteikta dēļ garīga rakstura traucējumiem; bērnus ar invaliditāti dēļ dažāda veida funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes; bērnus, kas izveidojušās dzīves situācijas dēļ, atrodas ārpusģimenes aprūpē. Pašvaldībās iedzīvotājiem tiek veidoti un nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas un citi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi.

Praktiski deinstitucionalizācijas process paredz, ka cilvēki, kam ir iedzimti vai dzīves laikā radušies smagi veselības traucējumi dzīvo mums līdzās, iekļaujas sabiedrībā, dzīvo patstāvīgu, piepildītu un jēgpilnu dzīvi: apmeklē tās pašas izglītības iestādes un kultūras pasākumus; mācās, attīsta savas prasmes un talantus, izmanto dažādus sabiedriskos pakalpojumus, iekļaujas darba tirgū vai ir kā citādi nodarbināti, veicot brīvprātīgo darbu vai radot noderīgas lietas dienas centros vai specializētajās darbnīcās.

Šim nolūkam Labklājības ministrijas “Vienotā deinstitucionalizācijas komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna” īstenošanas ietvaros notiek virkne izglītojošu un uz sabiedrības attieksmes maiņu vērstu pasākumu, ko organizē Labklājības ministrija un pieci reģionālie deinstitucionalizācijas projekti, tai skaitā projekts “Atver sirdi Zemgalē”.

Par interaktīviem pasākumiem piecās skolās

Augusta mēnesī, projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros, uzsākam Interaktīvu pasākumu īstenošanu vispārizglītojošās skolās. Pasākumu mērķis ir vairot skolēnu un skolas personāla empātiju un dažādības pieņemšanu, veidojot atbalstošu attieksmi un veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanos. Ar dažādību šajā gadījumā saprotam gan bērnus, gan pieaugušos ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem (kustību, somatiskiem, garīgās un psihiskās veselības problēmām u.t.t.), bērnus, kurus neaudzina viņu bioloģiskie vecāki, bērnus, kuriem ir traumatiska pieredze, bērnus ar sociāli-emocionāliem traucējumiem, bet piedāvātā metodika noderēs arī attiecībā uz citām diskriminētām grupām. 2022./2023. mācību gadā trīs pasākumu kopums tiks īstenots piecās Zemgales plānošanas reģiona skolās, kur vienā no pasākumiem iesaistīsies pedagogi un skolas personāls, divu pārējo pasākumu dalībnieki būs skolēnu klase vai klašu grupa un pastarpināti arī skolēnu vecāki. Pasākumu programma sastādīta tā, lai piedāvātie integrējošie pasākumi sniegtu atbalstu pedagogiem iekļaujošas izglītības īstenošanai, pilnveidotu skolotāju prasmes strādāt ar bērniem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām. Tie arī vērsti uz skolēnu un viņu vecāku izpratnes veidošanu par drošu un atbalstošu vidi un kopumā uz diskriminācijas mazināšanu.

Pasākuma norisei izvēlēta zviedru pieredze. Zviedrijā deinstitucionaliozācijas process aizsākās pirms apmēram 60 gadiem. Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā, pasākumu dalībniekiem tiks demonstrēta mākslas filma “Cik brūkleņu ir pasaulē” ar subtitriem latviešu valodā. Filma ir balstīta autobiogrāfiskos notikumos un atklāj Hudiksvall pašvaldības, zināmu arī kā Glada Hudik (laimīgais Hudiks) dienas centra un teātra darbinieka pieaugšanas stāstu. Iekļaujošas attieksmes veidošana skolās ir atkarīga ne tikai no emocionālas līdzestības, bet arī no prasmes pielietot konkrētas metodes situāciju risināšanā, tāpēc pedagogiem un skolas personālam tiek piedāvāts praktisks seminārs/viedokļu apmaiņa “Efektīvas metodes skolēnu un skolotāju labbūtībai”, kuru vadīs lietišķās uzvedības analīzes speciāliste, Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena. Balstoties filmas radītajā emocionālajā gaisotnē, pedagogiem būs iespēja ne tikai dalīties ar savu līdzšinējo pieredzi, saskaroties ar dažādības vadību, bet arī uzzināt praktiskas metodes, kas skolā ļauj veiksmīgi risināt šķietami problemātiskas situācijas. Semināra praktisko pielietojumu konkrētajā skolā veicinās skolotāju iesūtītie jautājumi un problēmsituāciju apraksti.

Katrā no skolām, vienai klasei vai klašu grupai, notiks arī divi praktiskie semināri skolēniem. Pēc filmas noskatīšanās, atkarībā no skolēnu vecuma notiks interaktīvas nodarbības/lomu spēles nelielās grupās, kas ļauj atklāt un pašam savā pieredzē izjust, kā darbojas mehānismi, kas padara tevi par izstumto, kā arī – kāda apkārtējo ( vai tava) rīcība pastiprina diskriminējošu attieksmi un kāda rīcība ļauj justies pieņemtam. Pēc grupu darba skolēni varēs paust savas emocijas un dalīties ar jauniegūto pieredzi. Skolēniem paredzēti arī mājas darbi, kas veicami gan kopā, gan individuāli. Noslēguma pasākumā tiks prezentēti un pārrunāti skolēnu darbi, kā arī piedalīsies īpašais viesis, kurš dalīsies ar savu pieredzi, sadzīvojot ar apkārtējo attieksmi savas citādības dēļ. Visi pasākumi iecerēti neformālā gaisotnē un tajos noteikti ir vieta arī kafijai un kam garšīgam, bet noslēgumā tortei vai kliņģerim.

Visus pasākumus vadīs Daina Jāņkalne, žurnāliste, iekļaujošu pasākumu, semināru un grupu nodarbību, "dažādības vadības" treniņu vadītāja.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Kontakti papildus informācijai:

Ilva Kalnāja, t.28814226, e-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

16.06.2022.

Aicinājums projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros izvērtētajiem projekta dalībniekiem pieteikties pakalpojumu saņemšanai!

Projekta ietvaros izvērtētos dalībniekus, lai uzsāktu (vai turpinātu) saņemt projekta “Atver sirdi Zemgalē” apmaksātus Individuālajā atbalsta plānā iekļautos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, aicinām vērsties Dobeles novada Sociālajā dienestā (adrese: E. Francmaņa ielā 6, Dobele, LV-3701 ); e-pasts: sad@dobele.lv ar atbilstošu iesniegumu. Kontaktpersona sociālā darbiniece Ilze Brākmane, tālr. 25495430; e-pasts: ilze.brakmane@dobele.lv

Informējam, ka projektā iesaistītajiem dalībniekiem ir mainīti vairāku pakalpojumu saņemšanas nosacījumi , lasīt šeit

22.03.2022.

DI ietvaros Bauskā tiek veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem. Bauskā ir izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šobrīd notiek speciālistu piesaiste un ir uzsākta dokumentu gatavošana pakalpojuma reģistrēšanai LM Sociālo pakalpojumu reģistrā.
Lasīt vairāk šeit

21.03.2022.

2022. gada vasarā ir iecerētas divas integrējošas nometnes bērniem ar noteiktu invaliditāti un viņu ģimenēm, gatavojoties vasarai dalāmies ar iepriekšējo pieredzi un iecerēm šai vasarai.
Lasīt vairāk šeit

2022.gada vasarā projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros jau 5 gadu organizēsim integrējošu vasaras nometni jauniešiem, kas aug aprūpes iestādēs un ģimenēs. Šovasar nometnes dalībnieki atkal būs jaunieši vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), kas dzīvo savās ģimenēs un Zemgales sociālās aprūpes iestādēs dzīvojoši jaunieši, aptuveni proporcijā 50:50.
Lasīt vairāk šeit

24.01.2022.

Aprūpes pakalpojuma nodrošināšanas nosacījumi

PDF formātā pieejams šeit.

17.11.2021.

Ar vidusskolēnu hakatona finālu noslēdzas kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”

16. novembrī ar vidusskolēnu ideju hakatona finālu noslēdzās Labklājības ministrijas (LM) deinstitucionalizācijas* (DI) projekta ietvaros rīkotā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”.* Hakatonā piedalījās skolēni no visas Latvijas, kas reģionu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – komandu ietvaros veselu mēnesi īstenoja savas idejas – projektus, kuru mērķis bija pievērst pārstāvēto skolu audzēkņu, vietējo kopienu iedzīvotāju uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar iekļaujošākas vides un dziļākas izpratnes veidošanu attiecībā pret jauniešiem un pieaugušajiem ar funkcionāliem vai cita veida traucējumiem.

Kā atzīst Guntis Kaldovskis, LM Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vecākais eksperts, ir divkāršs prieks. Pirmkārt, par skolēnu veikumu un skolu atsaucību hakatona idejai šajos izglītības sistēmai tik sarežģītajos un dažādu epidemioloģiskās situācijas radīto grūtību pilnajos apstākļos. Otrkārt, hakatona rezultāti parāda, ka Latvijas jaunieši ir atvērti un no aizspriedumiem brīvi, tāpēc mums ir pamatotas cerības dzīvot iekļaujošā sabiedrībā, kur cieņpilnu attieksmi izjutīs gan bērni un pieaugušie ar funkcionāliem vai cita rakstura traucējumiem un viņu tuvinieki, gan ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.

Katra no četrām hakatona dalībkomandām bija īstenojusi izteikti atšķirīgu projektu. Vidzemes komanda – organizējusi vebināru “Ne tikai tu, bet ikviens”, kurā ar saviem pieredzes stāstiem drosmīgi dalījās komandas dalībniece Elizabete Šmite un bijusī parabobslejiste Annija Krūmiņa. Latgales komanda, izmantojot dažādus digitālus risinājumus skaidroja vienaudžiem, ka cilvēks ir kas vairāk nekā tikai diagnoze, par piemēru ņemot dzirdes funkciju zudumu. Zemgales komanda, apzinot vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem reģiona skolās, ar vēstules starpniecību aicināja teju 40 Zemgales mācību iestādes meklēt risinājumus un iespējamos uzlabojumus.

Par uzvarētāju hakatona žūrija atzina Kurzemes reģiona komandu, kurā bija pārstāvētas V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskola, Talsu Kristīgā vidusskola un Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskola un kura radīja apjomīgāko un daudzveidīgāko darbu. Tā ietvaros jaunieši intervēja cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī diskutēja par stereotipiem, kas valda sabiedrībā attiecībā pret šiem cilvēkiem. Iepriecinošas ir projekta rezultātā jauniešu gūtās atziņas, kuru kopsavilkums izteikts komandas kapteiņa, V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas audzēkņa Mārtiņa Stebuļa secinājumā: “Man patīk šis sauklis “Cilvēks, nevis diagnoze”. Un es domāju, ka to vēl vairāk vajag uzsvērt sabiedrībā – galvenais ir cilvēks, nevis diagnoze. Mēs arī pārrunājām, kā būtu, ja visi skatītos tikai uz trūkumiem, nevis uz to, kāds cilvēks tu esi. Tas man lika mainīt skatījumu uz ikvienu – nesaskatīt trūkumus, bet pamanīt labās lietas.”

Arī hakatona žūrijas komisija, kuras sastāvā bija deinstitucionalizācijas projekta pārstāvji augstākminētajos Latvijas plānošanas reģionos, izvērtējot komandu darbus, uzsvēra gandarījumu par ideju jēgpilno īstenojumu, vidusskolēnu godprātīgo un ieinteresēto attieksmi, kā arī izteica cerību, ka šis ir tikai pirmais solis jauniešu ieguldījumā un centienos mainīt sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar dažādām – kā fiziskām, tā garīgām – diagnozēm.

Maijas Cīrules, Kurzemes komandas dalībnieces no Talsu Kristīgās vidusskolas teiktais: “Mani vienaudži daudz zina un ir atvērti pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bet tieši vecāki cilvēki varētu būt nākamā mērķauditorija, ko mums vajadzētu uzrunāt.”

Hakatona noslēgumā vairāki runātāji uztvēra to, ka iejūtīga, cilvēcīga un iekļaujoša attieksme ir īpaša nozīme šajā pandēmijas sociāli nospriegotajā situācijā. Psiholoģe, kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” eksperte un hakatona Latgales komandas mentore Ilze Dreifelde uzsvēra: “Ne tik daudz mēs esam vajadzīgi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, cik viņi mums – lai arī ko mēs katrs ar to saprastu.”

Savukārt Sigita Zankovska-Odiņa, Resursu centra “Zelda” projektu koordinatore-pētniece un hakatona Vidzemes komandas mentore aicināja traucējumu neapgrūtinātu dzīvi uztvert kā privilēģiju, kas, pirmkārt, nav pašsaprotama, bet, otrkārt, dod mums iespēju kādu atbalstīt, būt līdzās kādam vājākam un kādam, kas nokritis, palīdzēt piecelties.

Hakatona noslēgumā visu komandu dalībnieki dažādiem vārdiem izteica vienu un to pašu domu – cilvēka vērtību sabiedrībā nedrīkst noteikt viņa diagnoze; mēs neesam ideāli, bet varam būt cilvēcīgi.

Vairāk par skolēnu paveikto hakatona ietvaros šeit.

Papildu informācija:
Guntis Kaldovskis,
LM Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vecākais eksperts
Guntis.Kaldovskis@lm.gov.lv
29 148 662

* Deinstitucionalizācijas (DI) projekti ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. DI projektu mērķis ir novērst situāciju, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.

* Kampaņas mērķis “Cilvēks, nevis diagnoze” mērķis – sabiedrības attieksmes maiņa, izpratnes un atbalsta veicināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī DI norisei kopumā.

Kampaņas atbalstītāji: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – vienotais ziņu portāls www.lsm.lv un Latvijas Televīzija.

11.11.2021.

Pielāgojamies situācijai un cilvēku vajadzībām

Mainoties situācijai valstī, kas saistītas ar Covid -19 izplatīšanos, nemainīgi aktuāls paliek sociālais darbs nu jau paplašinātajā Dobeles novadā. Jo vairāk ir nepieciešamība pēc palīdzības īpaši neaizsargātajai mūsu sabiedrības daļai - bērniem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, personām ar funkcionāliem traucējumiem, pensionāriem. 2014.-2020. plānošanas periodā novadā īstenoti un vēl turpinās vairāki ES fondu atbalstīti projekti, kas veicina sociālo pakalpojumu attīstību.

Saskaņā ar apkopoto informāciju novadā ir 463 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kam piešķirta invaliditātes 1. vai 2. grupa, 223 bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Kopš 2015. gada novadā tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi un pakalpojumi Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēta projekta “Atver sirdi Zemgaļē” Nr. 9.2.2.1./15/I/001 ietvaros. Aktivitātes ir vērstas uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskiem pārstāvjiem, lai novērstu šīs mērķauditorijas nokļūšanu ilgstošās aprūpes institūcijās, pretēji tam nodrošinot sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību, kas veicinātu integrāciju ilgtermiņā.

Pašreiz projektā izvērtēta 41 persona ar garīga rakstura traucējumiem, 28 jau saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus, izvērtēti 45 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 30 no tiem saņem dažāda veida pakalpojumus.

Personām ar garīga rakstura traucējumiem ir iespēja saņemt no projekta līdzekļiem apmaksātas līdz 100 individuālās speciālistu konsultācijas (fizioterapeits, psihologs, mākslas terapeits u.c.), līdz 100 nodarbībām atbalsta grupās, līdz projekta beigām 2023. gada augustā darboties specializētās darbnīcās līdz 5 dienām nedēļā (pakalpojumu mūsu novadā nodrošina SIA “Dare Audeamus”), apmeklēt dienas aprūpes centru “Solis” darbdienās. Līdz 30 diennaktīm gadā personām ar GRT, kas ir projektā izvērtētas un kam atbalsta plānā ir ierakstīta ārsta rekomendācija, ir pieejams pakalpojums “Atelpas brīdis”. Daļēji pieejams sabiedrībā balstīts sociālais pakalpojums “Grupu dzīvokļi, no projekta pakalpojumu saņem viena persona, taču, attīstot atbilstošu infrastruktūru, no 2023. gada pakalpojumu varēs nodrošināt vēl 10 personām.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem projekta ietvaros ir pieejami dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi līdz 100 reizēm projekta īstenošanas termiņā un līdz 40 reizēm viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Tāpat bērni no 3-18 gadu vecumam, ieskaitot tos, kas nav izvērtēti projektā, bet kam noteikta īpašā kopšana, varēs saņemt pakalpojumu “Atelpas brīdis” līdz 30 diennaktīm gadā. Šobrīd 15 bērni saņem aprūpes pakalpojumu, kas dod iespēju likumiskajam pārstāvim atstāt bērnu aprūpētāja apgādībā, strādāt vai mācīties, kā arī vismaz 40 stundas mēnesī veltīt laiku sev un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Kopš šā gada jūnija pakalpojums “Atelpas brīdis” tuvāk dzīvesvietai tiek nodrošināts Dobeles pagasta Lejasstrazdu “Namiņā”, tas izveidots INTERREG programmas Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta “ACCESSlife” LLI-365 ietvaros, to šovasar jau ir izmantojušas vairāku bērnu ģimenes – pilnībā izremontētās, aprīkotās un mēbelētās telpās strādā profesionāli speciālisti. Ir pieejama plaša fizioterapijas telpa.

“Atelpas brīdis” ir jauns sociālais pakalpojums novadā, tas nodrošina īslaicīgu sociālo aprūpi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kā arī pilngadīgiem jauniešiem un pieaugušiem. Tas ir laiks, kad ģimene, kas uzticējusi bērnu vai pieaugušo ar funkcionāliem traucējumiem speciālistiem, var to izmantot pilnvērtīgai atpūtai, ekskursijām, vairāk pievērsties citiem ģimenes locekļiem, saturīgi pavadīt savu brīvo laiku.

Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta sociālā aprūpe, uzraudzība, speciālistu konsultācijas, ēdināšana, pašaprūpes spēju un sociālo prasmju attīstība, dažādas aktivitātes, saturīga brīvā laika pavadīšana un pastaigas. Pakalpojumu nodrošina zinoši speciālisti - sociālais audzinātājs, speciālais pedagogs, sociālais darbinieks, medicīnas māsa.
Dobeles novadā deklarētām personām pakalpojumu 73 EUR diennaktī līdzfinansē no projekta “Atver sirdi Zemgalē” līdzekļiem, savukārt citu pašvaldību iedzīvotāji tiek aicināti vērsties savas dzīvesvietas Sociālajā dienestā, lai uzzinātu par pakalpojuma finansēšanas iespējām.

Ņemot vērā Covid -19 straujo izplatību valstī un ieviesto mājsēdi līdz 15. novembrim, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un nodarbības, kas paredz darbošanos cilvēku grupās, uz laiku ir apturēti.

Informāciju sagatavoja:
Taiga Gribuste,
Dobeles novada pašvaldības
Attīstības un plānošanas nodaļas
projektu vadītāja

03.08.2021.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” īstenošana sākās 2015. gada nogalē, un kopš tā laika tas piedzīvojis daudz izmaiņu un transformējies. Projekta pārstāvji vēlas vēlreiz pievērst uzmanību un pastāstīt, kādu atbalstu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros var saņemt ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.

Sociālos pakalpojumus piešķir, veido un iepērk pašvaldību sociālie dienesti, bet no deinstitucionalizācijas projekta līdzekļiem pašvaldībām tiek kompensēti sniegto sociālo pakalpojumu izdevumi. Līdz ar to iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu ir jāraksta savas deklarētas dzīvesvietas sociālajam dienestam.

SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu

Kas var sniegt aprūpes pakalpojumu?

Juridiska vai fiziska persona, ar kuru pašvaldība slēdz līgumu. Vecākam ir tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un norādīt to iesniegumā. Pakalpojuma sniedzējs nevar būt bērna 1. pakāpes radinieks un vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona (mamma un tētis – nevar būt, Ome vai Opis, kuri dzīvo citā adresē – var būt aprūpes pakalpojuma sniedzējs).

Ko pakalpojums nodrošina?

aprūpēt un uzraudzīt bērnu viņa dzīves vietā;
attīstīt viņa pašaprūpes spējas;
saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

Bērnam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem).
Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!
Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieskaitot, iespējams pakalpojumu izmantot līdz 200 stundām mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.
Bērniem no 5 gadu vecumam līdz 17 gadiem ieskaitot, līdz 80 stundām mēnesī , ja vecāks strādā, mācās, apmeklē NVA pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.
Ja vecāks nestrādā, nemācās, neapmeklē NVA vai DAC, tad ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMI bērnam ar invaliditāti, kam veikts individuālo vajadzību izvērtējums, un viņa ģimenei

Kas var sniegt pakalpojumus?

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības personu reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā vai psihologu reģistrā ir reģistrēti pakalpojumu sniedzēji.

Vecāks iesniegumā var norādīt vēlamo speciālistu vai pakalpojuma sniedzēju un, ja tas būs atbilstoši reģistrēts kādā no reģistriem, tad pakalpojumu varēs saņemt pie šī speciālista vai pakalpojumu sniedzēja.

Kas un kādus pakalpojumus var saņemt?

Pakalpojumus, kas norādīti atbalsta plānā, piemēram, psihologa konsultācijas, mākslas vai deju kustību terapiju, fizioterapiju, RC Poga piedāvāto rehabilitāciju, dienas aprūpes centra pakalpojumu. Projekta ietvaros izvērtētie bērni saņem fizioterapeitu, ergoterapeitu, audiologopēdu, rehabilitologu, psihologu, psihiatru konsultācijas, dažāda veida terapijas – kanisterapiju, Voita terapiju, spēļu terapiju, smilšu terapiju, Montesori terapiju, ABA vai uzvedības terapiju, Marte Meo metodes pakalpojumu, silto smilšu terapijas nodarbības un citus pakalpojumus, kas iekļauti atbalsta plānos. Virknē jaunizveidoto dienas aprūpes centru pakalpojumu ir izveidotas, aprīkotas un pieejamas arī relaksācijas istabas un sensorās istabas. Vecāki vai audžuvecāki var saņemt psihologa pakalpojumus, rehabilitologa pakalpojumus, fizioterapiju, izglītojošās atbalsta grupas vecākiem un citus individuālajā atbalsta plānā iekļautos pakalpojumus.

Nosacījumi pakalpojumu saņemšanai:

Bērnam ir noteikta invaliditāte.
Ir veikts individuālo vajadzību izvērtējums bērnam un sastādīts atbalsta plāns.
Bērns var saņemt atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 100 reizēm.
Bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes – atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 40 reizēm par katru izvērtēto bērnu ar invaliditāti.

ATELPAS BRĪŽA PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu

Kas sniedz pakalpojumu?

Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti Atelpas brīža pakalpojuma sniedzēji.

Ko piedāvā pakalpojums?

Pieskatīt un aprūpēt bērnu pakalpojuma sniegšanas vietā;
ēdināšanu 4 x dienā;
pastaigas svaigā gaisā;
mācīt pašaprūpi;
saturīgi pavadīt brīvo laiku;
speciālistu konsultācijas.

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem).
Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!
Iespējams izmantot līdz 30 diennaktīm gadā.

Kas vecākiem ir jāizdara, lai saņemtu pakalpojumu?

Jāiesniedz rakstisks iesniegums deklarētās dzīvesvietas sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt pakalpojumu.

Iesniegumu paraugi pieejami šeit.

Latvijā šobrīd tiek īstenoti 5 reģionālie deinstuticionalizācijas projekti, kuri darbojas un finansē sociālos pakalpojumus saskaņā ar 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 313. Zemgalē DI aktivitātes ievieš ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” (vienošanās Nr. 9.2.2.1./15/I/001), tā ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR). Lielākā daļa projekta finansējuma paredzēta pakalpojumu izmaksu segšanai mērķagrupām, tai skaitā pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem.

Papildu informācija:
Dace Strautkalne, projekta ” Atver sirdi Zemgalē” vadītāja.
Kontaktinformācija: t. 28807929, e-pasts dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Attēls: no vietnes pexels.com

17.05.2021.

Saskaņā ar Dobeles novada Sociālā dienesta (turpmāk - Dienests) pieņemtajiem lēmumiem, Dobeles novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) ir noslēgusi līgumus ar SIA “Dare Audeamus” par 8 personu ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk- GRT) nodrošināšanu ar specializēto darbnīcu pakalpojumu. Pakalpojuma sniegšana uzsākta 10. maijā. Katrai personai ar GRT ir iespēja saņemt šo pakalpojumu 2 gadus.

2021. gada 3. aprīlī ir noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonds INTERREG V-A Latvija – Lietuva Programmas 2014-2020 ietvaros prioritātē 3.1.”Investīcijas sociālajā infrastruktūrā, veicinot sociāli atstumto atgriešanu darba tirgū” īstenotais projekts “Sociālo pakalpojumu un sociālās iekļaušanas pasākumu attīstība neaizsargātajām grupām” “ACCESSlife”, LLI-365.

Šā projekta ietvaros Pašvaldībā ir izveidots sabiedrībā balstīts sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis” - pielāgota infrastruktūra Dobeles pagasta Lejasstrazdu ĢAC “Lejasstrazdi” ”Namiņš”, iegādāts aprīkojums un mēbeles, apmācīti sociālie darbinieki, kas attīstīs šo pakalpojumu.

Projekta ietvaros ir pārbūvētas, labiekārtotas un mēbelētas piecas guļamistabas, izveidota plaša nodarbību telpa, sanitārais mezgls darbiniekiem un klientiem, kā arī izveidota un ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu iekārtota fizioterapijas telpa. Visās telpās nodrošināta vides pieejamība, ir divas pacēlāju sistēmas. Pakalpojuma sniegšanas vietai ir atsevišķa ieeja ar pandusu.

Pakalpojums “Atelpas brīdis” pirmkārt tiks nodrošināts Dobeles novada ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Tā kā šiem bērniem nepieciešama īpaša kopšana, pakalpojums atvieglos viņu likumisko pārstāvju ikdienas dzīvi. Maksimālais gultu skaits - 10, ieskaitot vienu zīdaiņa gultiņu. Katra ģimene varēs izmantot pakalpojumu līdz 30 diennaktīm gadā. Atelpas brīdi var izmantot ģimenes, kuru bērns ir līdz 17 gadus (ieskaitot) vecs un kuram ir piešķirta invaliditāte un saskaņā ar VDEĀVK atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Bērniem pakalpojuma ietvaros tiks nodrošināta pašaprūpe, speciālistu konsultācijas, ēdināšana četras reizes dienā, pastaigas un saturīga brīvā laika pavadīšana. Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros tiks segtas vienas diennakts izmaksas 74,00 EUR apmērā.

Šā gada aprīlī - maijā Dienests ir veicis darbu pie speciālistu piesaistes un dokumentācijas izstrādes. Pirmo klientu uzņemšana plānota jau jūnijā, protams, pakalpojuma sniegšana cieši saistīta ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.

Informāciju sagatavoja:
Taiga Gribuste,
Dobeles novada pašvaldības
Attīstības un plānošanas nodaļas
projektu vadītāja

26.02.2021.

Sociālā uzņēmējdarbība deinstitucionalizācijas procesa turpināšanai.

Lai veiksmīgi turpinātu deinstitucionalizācijas (DI) procesu Zemgalē un turpinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu tīkla izveidi, ļoti būtiska loma ir pašvaldību sadarbībai ar nevalstisko sektoru un sociālajiem uzņēmumiem.

Sociālie uzņēmumi būtu ļoti nepieciešami cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, īpaši to, kam invaliditāte ir dēļ garīga rakstura traucējumiem (intelektuālās attīstības problēmām un psihiskajām saslimšanām). Šie cilvēki ar prieku iesaistītos, piemēram, dažādos uzkopšanas darbos vai nelielu mājsaimniecības remontdarbu veikšanā, arī lauksaimniecības darbos. Kā liecina līdzīgu uzņēmumu pieredze, šie cilvēki, ja viņus apmāca, var ļoti kvalitatīvi veikt vienu konkrētu darba funkciju. Virkne Zemgales pašvaldību ir uzsākusi grupu dzīvokļu būvniecību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šo dzīvokļu klientiem, lai spētu dzīvot patstāvīgu dzīvi, iespējas būt noderīgiem, iekļauties sabiedrībā un nopelnīt būs ļoti aktuālas.

Liels potenciāls nevalstiskajam sektoram un sociālajiem uzņēmumiem ir darbā ar jauniešiem, gan tādiem, kas ilgstoši ir dzīvojuši sociālās aprūpes iestādēs, sociālā riska ģimenēs un/vai izdarījuši likumpārkāpumus, gan arī vienkārši jauniešiem, kuriem pietrūkst atbalsta ģimenē, piemēram darba prasmju apguvei, patstāvīgas dzīves iemaņu apguvei, prasmju attīstīšanai, brīvā laika pavadīšanas labajām praksēm, dažādiem pasākumiem.

Šobrīd notiek darbs pie Zemgales reģiona attīstības programmas izstrādes 2021. – 2027. gadam. Viena no izvirzītajām vidēja termiņa prioritātēm šim periodam ir sociālā iekļaušana un veselības veicināšana, kuras ietvaros tiek plānots turpmākajos septiņos gados Zemgalē īstenot aktivitātes, lai palielinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju iespējas piedalīties ekonomikā, izglītībā, kultūrā un dažādās sabiedriskās aktivitātēs, attīstot un pilnveidojot vides pieejamību un mazinot sabiedrībā pastāvošos stereotipus. Plānots turpināt attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (SBSP) reģionā, tai skaitā turpinot īstenot deinstitucionalizācijas plānu, uzlabot sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu un SBSP sniedzēju daudzveidību, sociālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un teritoriālo pārklājumu, kā arī palielināt reģiona pašvaldību sadarbību un nevalstiskā un privātā sektora līdzdalību sociālo pakalpojumu organizēšanā un nodrošināšanā. Vēl tiek plānots veicināt sociālo pakalpojumu sinerģiju ar citiem pakalpojumiem tai skaitā veselības aprūpē, izglītībā, nodarbinātībā (gan atbalstītā darba, gan sociālo uzņēmumu formā), transportā, brīvā laika pavadīšanā u.c., kas ir īpaši svarīgi, turpinot īstenot DI procesu un “Atver sirdi Zemgalē” projekta darbības.

Mērķa grupas, kurām tiks turpinātas un paredzētas projektu aktivitātes ir bērni ārpusģimenes aprūpē un sociālā riska ģimenes; cilvēki ar invaliditāti, īpaši ar garīga rakstura traucējumiem; bērni, kam dēļ funkcionāliem traucējumiem noteikta invaliditāte un viņu ģimenes. Nākošajā plānošanas periodā tiek plānots veikt aktivitātes arī pakalpojumu izveidei cilvēkiem ar smagiem multipliem traucējumiem. Vēl īpašu uzmanību caur dažādu projektu aktivitātēm paredzēts pievērst tādām mērķa grupām, kā seniori ar pašaprūpes grūtībām, cilvēki ar atkarībām (alkohola, psihotropo vielu, azartspēļu u.c.) un līdzatkarīgie ģimenes locekļi, vardarbībā cietušas personas un personas, kas veikušas vardarbību.

Jau šobrīd labi pazīstam virkni sociālo uzņēmumu, kas Latvijā veiksmīgi veic nozīmīgu darbu. Kā piemērus vēlos minēt sociālo uzņēmumu “Visi var” Siguldā, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu veic sociālā darba funkcijas savā un tuvākajos novados. Jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem ir apguvuši prasmes konditorejas ražošanā un strādā pērn izveidotā kafejnīca “RB Cafe Rīga”. Kafejnīca piedāvā mājīgas telpas, gardu kafiju un klāj izbraukuma kafijas galdus.

Zemgalē, Viesītes un tuvāko novadu iedzīvotājiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz nevalstiskā organizācija “Cistiskās fibriozes biedrība”. Sociālais uzņēmums “Iespēja izaugsmei” Jelgavā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm sniedz alternatīvās izglītības un sociālo prasmju attīstību atbalstošus pakalpojumus. Sociālais uzņēmums tiek veidots Kalnciemā, kur pie daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa”, sadarbībā ar vietējo uzņēmēju tiek veidotas darba vietas centra grupu dzīvokļu klientiem. Uzņēmējs pastāstīja, ka ir tādi darbi, ko iekārtas nevar izdarīt, bet grupu dzīvokļu klienti tos izdara ļoti labi. Dobelē biedrība “Laimiņa” ir nodibinājusi sociālo uzņēmumu SIA “Dare Audeamus”, reģistrējusi sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā divus pakalpojumus – dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šobrīd uzsāk šo pakalpojumu sniegšanu. Mūsu projekta klienti drīzumā tajos uzsāks saņemt projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus.

Piedāvāju vairākus resursus par sociālo uzņēmumu attīstību. Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai”, kas var būt noderīga gan juridisko jautājumu noskaidrošanai, gan kā ideju avots. Pašvaldību savienības rīkotajā konferencē “Kāpēc mums to vajag?” – par pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbību, dzirdama Lielbritānijas pieredze, kur sociālā uzņēmējdarbība aizņem 15-20% no ekonomikas. Partnerības “Daugavkrasts” youtube vietnē pieejami pieredzes stāsti un video lekcijas par sociālo uzņēmumu veidošanu. Dažādi resursi ir pieejami arī Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Labklājības ministrijas mājaslapās.

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē”
komunikāciju speciāliste

11.02.2021.

Turpinoties projekta īstenošanai, uz 2021. gada sākumu tika apkopota informācija par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (FT), kā arī viņu vecākiem mūsu novadā.

Līdz šim tika izvērtētas 44 personas ar GRT, ir sastādīti atbalsta plāni.

25 no tiem ir saņēmuši projekta apmaksātus pakalpojumus:

Dienas aprūpes centrs – 9
Grupu nodarbības – 2 cikli, 24 personas saņēma
Grupu dzīvokļi – 1 saņēma, 1 turpina
Specializētās darbnīcas – 5 saņēma
Speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts – 3 saņēma, 6 piešķirts

* pamatojoties uz MK noteikumu Nr.313 grozījumiem personas ar GRT var izvēlēties sev piemērotu pakalpojuma sniedzēju, kas ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju vai medicīnisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Līdz šim izvērtēti 26 bērni ar FT, ir sastādīti atbalsta plāni.

19 bērni ar FT saņēmuši projekta apmaksātus pakalpojumus:

Atelpas brīdis – 3 ģimenes
Aprūpes pakalpojums – 13 turpina, vēl viens piešķirts
Sociālā rehabilitācija – 15 saņēma 40 reizes, 2 – 30 reizes, 2 – 20 reizes, 5 turpina saņemt pakalpojumus.

* pamatojoties uz MK noteikumu Nr.313 grozījumiem bērni ar FT var saņemt 100 pakalpojumu reizes visa projekta laikā un var izvēlēties sev piemērotu pakalpojuma sniedzēju, kas ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju vai medicīnisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Visbiežāk saņemtie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērni ar funkcionāliem traucējumiem :

Ergoterapija
Reiterterapija
Fizioterapija
Masāžas
Ūdens procedūras
Mūzikas terapija
Mākslas terapija
Audiologopēda konsultācijas
Osteopāta konsultācijas

16 bērnu ar FT likumiskie apgādnieki saņēma individuālās fizioterapijas pakalpojumus

Plānots, ka Zemgales Plānošanas reģions kā projekta vadošais partneris šogad organizēs papildus pieaugušo ar GRT izvērtēšanu. Kā arī plānoti grozījumi attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas ilgumu personām ar GRT, pēc grozījumu spēkā stāšanās informācija tiks nodrošināta.

Informāciju sagatavoja:
Taiga Gribuste,
Dobeles novada pašvaldības
Attīstības un plānošanas nodaļas
projektu vadītāja

02.09.2020.

Auces novadā izveidots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Pamazām savu darbību uzsāk arvien jauni sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Jūlijā projekta “Atver sirdi Zemgalē” komanda saņēma ielūgumu un devās uz Dienas aprūpes centra “Bēne” atklāšanu. Centrs “Bēne” izveidots Auces novadā, Bēnē, Stacijas laukumā 8. Centrs izveidots kā Auces Sociālā dienesta struktūrvienība, pašvaldība paredz sniegt pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kā arī bērniem un ģimenēm, kas ir pakļauti dažādām sociālā riska situācijām. Centrā vienlaikus varēs uzturēties 10 bērni.

Dienas aprūpes centru Auces novada pašvaldība izveidojusi veicot ieguldījumus vietā, kur agrāk bija rotaļu istaba un skola. Vēl ēkā atrodas bibliotēka, datoru telpa un sociālā dienesta klientu pieņemšanas kabinets. Pati ēka atrodas pagasta centrā, netālu no rotaļu laukuma un skolas. Centra izveidei Auces pašvaldība piesaistījusi 12,5 tūkstošus EUR ERAF finansējuma un ieguldījusi 8,6 tūkstošus EUR pašvaldības līdzekļu. Lai tā atbilstu jaunajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu prasībām, 2020. gada 23. jūlijā centrs veiksmīgi tika reģistrēts Sociālo pakalpojumu reģistrā.

Šobrīd centru “Bēne” apmeklē četri bērni. Vienam bērnam pakalpojums ir piešķirts un tiks apmaksāts projekta “Atver sirdi Zemgalē ietvaros”, trīs bērniem centra apmeklējumu apmaksās Auces pašvaldība.

Gatavojot Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu, tika apzināts, ka Auces novadā dzīvo 31 bērns ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti. 7 no šiem bērniem projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros tika izvērtēti un viņu individuālajos atbalsta plānos norādīts, ka viņiem nepieciešams dienas aprūpes centra pakalpojums.

Jaunizveidotais dienas aprūpes centrs “Bēne” būs vienīgais šāda veida pakalpojums Auces un apkārtējos novados, kas sniedz pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT). Tērvetes un Dobeles novads DI ietvaros neveido sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Tērvetes novadā dzīvo 17 bērni ar invaliditāti, no tiem projekta ietvaros izvērtēti 7, Dobeles novadā dzīvo 91 bērns un izvērtēti 25. Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros izvērtētajiem bērniem, kas apmeklēs dienas aprūpes centru, pakalpojuma izmaksas tiks kompensētas no ESF līdzekļiem, pārējām ģimenēm pakalpojumu būs iespējams saņemt, vēršoties sociālajā dienestā vai pašiem nopērkot un apmaksājot.

Kā stāsta Auces Sociālā dienesta un Dienas aprūpes centra “Bēne” vadītāja Evita Mežule, ikdienas radošās nodarbības, ar sociālā darbinieka uzraudzību un atbalstu, vadīs aprūpētāja Andra Matveja, kurai ir daudz dažādu ideju, kā ieinteresēt bērnus apmeklēt nodarbības.

Vecāki tiek aicināti apmeklēt un iepazīties ar jaunatvērto dienas centru tā darba laikā no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 10.00 - 18.00. Dienas centra darbinieki iepazīstinās ar piedāvāto pakalpojumu klāstu un dažādu nodarbību iespējām. Centrā tiks uzņemti bērni no 5 līdz 18 gadu vecumam. Vecākiem būs iespēja gan darboties ar bērnu kopīgās aktivitātēs, gan arī atstāt centra darbinieku uzraudzībā un doties savās gaitās. Drīzumā klientiem centrā tiks piedāvātas arī dažādu speciālistu konsultācijas - psihologa, logopēda, fizioterapeita u.c. Cents turpina veidot pakalpojumu saturu, un darbinieki ir atvērti sadarbībai ar ģimenēm.

Foto: I.Kalnāja

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
projekta "Atver sirdi Zemgalē"
komunikāciju speciāliste

08.08.2020.

Kopā ar citām Latvijas pašvaldībām Dobeles novada pašvaldība sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu īsteno 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2. 1.pasākuma “Deinstitucionalizācija” ietvaros īsteno projektu “Atver sirdi Zemgalē” 9.2.2.1/15/I/001.

Vārds “deinstitucionalizācija” sevī slēpj labus plānus un darbus, no kuriem galvenais – parūpēties par to, lai dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē varētu pēc iespējas vairāk bērnu un cilvēku ar veselības traucējumiem.

Mūsu pašvaldība arī parūpējusies par to, lai 24 ĢAC “Lejasstrazdi” bez vecāku apgādības palikušie bērni dzīvotu ģimeniskai videi pietuvinātā vidē, nodrošinot telpu remontu, izveidojot ērtas telpas 8 bērniem - 4 dzīvojamās istabas, lielu atpūtas zonu ar virtuvi kopīgai ēdiena pagatavošanai, sānmezglu ar dušu un tualetēm.

Tas palīdzēs bērniem apgūt ikdienas norisēm nepieciešamās prasmes un iemaņas, un reālā dzīve viņus nepārsteigs nesagatavotus, kad tie iegūs pilngadību. Ikdienā bērniem palīdz aprūpētāji un pedagogi, sniedz padomus pārtikas izvēlē, ēdienu pagatavošanā u.c.

Informāciju sagatavoja:
Taiga Gribuste,
Dobeles novada pašvaldības
Attīstības un plānošanas nodaļas
projektu vadītāja

29.04.2020.

Deinstitucionalizācijas procesā paveiktais un aktuālais Zemgales reģionā

Lai izvērtētu, kā kopumā sokas ar deinstitucionalizāciju (DI) Zemgalē, 2020. gada sākumā veikts Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. īstenošanas progresa izvērtējums, kurā apkopota aktuālā informācija par projekta ieviešanas progresu un mūsu sadarbības partneru – Zemgales pašvaldību sasniegtajiem rezultātiem ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ieviešanā. Projektā no 22 Zemgales reģiona pašvaldībām ir iesaistījusies 21 pašvaldība.

Izvērtējumā sniegta aktuālā informācija par mērķgrupu personu skaitu pašvaldībās un projekta ietvaros izvērtēto personu skaitu; aprakstīts, kādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi jau ir pieejami pašvaldībās un kādi projekta ietvaros tiks veidoti; atspoguļota pašvaldību savstarpējā komunikācija, kādus pakalpojumus tās gatavas piedāvāt citām pašvaldībām un kādus gatavas pirkt; detalizēti uzskaitīti līdz šim no ESF projekta līdzekļiem Zemgales pašvaldībām kompensētie izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projekta mērķa grupām.

Zemgales plānošanas reģionā kopumā, uz 2019. gada beigām, dzīvo 2456 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kam sakarā ar garīga rakstura traucējumiem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, no tām 857 personas atrodas ilgstošās valsts sociālās aprūpes institūcijās. Projekta ietvaros veikta izvērtēšana un sastādīti individuāli atbalsta plāni 386 personām ar GRT, tai skaitā 127 personām, kas dzīvo institūcijās. Ģimenēs dzīvo 1028 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), 392 no viņiem ir izstrādāti atbalsta plāni. Bērnu sociālās aprūpes institūcijās dzīvo 125 bērni, kas palikuši bez vecāku gādības.

No 2016. līdz 2019. gadam (ieskaitot), par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu augstākminētajām mērķgrupām, Zemgales pašvaldībām kompensēti līdzekļi 546 380 EUR apmērā. Biežāk tikuši izmantoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – tos izmantojuši 165 pakalpojuma saņēmēji, aprūpes pakalpojums – 65 saņēmēji, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu – izmantojuši 40 pakalpojuma saņēmēji. Kopā pakalpojumus šobrīd saņem 77 personas ar GRT (aprūpi mājās, speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas un grupu nodarbības, dienas aprūpes centra pakalpojumu, grupu dzīvokļa pakalpojumu, specializēto darbnīcu pakalpojumu un īslaicīgo sociālo aprūpi), 220 bērni ar FT (“Atelpas brīža” pakalpojumu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, aprūpes pakalpojumu) un 120 bērnu ar FT vecāki saņem sociālo rehabilitāciju.

Vieni no aktīvākajiem finansējuma apguvējiem, pakalpojumu sniegšanai, līdz šim ir Vecumnieku novads 71 836 EUR, Bauskas novads 66 190 EUR, Dobeles novads 41 460 EUR, savukārt lielajām pilsētām – Jelgavas pilsēta 143 892 EUR, Jēkabpils pilsēta 59 391 EUR apgūti ESF līdzekļi. Pie aktīvākajām pašvaldībām noteikti minams arī Jelgavas novads, kas apguvis 23 056 EUR finansējumu pakalpojumiem un šobrīd jau uzsācis gatavot patstāvīgai dzīvei jaunizveidotajos grupu dzīvokļos 7 klientus ar GRT.

Apmaksāto pakalpojumu skaits mērķa personām pakāpeniski ir pieaudzis, taču nav sasniegts plānotais skaits, kam par iemeslu minams apstāklis, ka pašvaldībās vēl nav izveidoti plānotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Šobrīd vidēji par 2 gadiem ir novirzījusies ERAF finansēto projektu un sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide pašvaldībās. Sākotnēji, līdz 2020. gadam iecerēto projektu noslēgums tiek plānots 2022. gadā, atsevišķos gadījumos 2023. gadā.

Deinstitucionalizācijas projekti Latvijā (kopā pieci reģionālie projekti), tai skaitā ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” uzsākti 2015. gadā ar mērķi mazināt mērķgrupu personu skaitu, kas saņem institucionālo aprūpi, un radīt šodienas izpratnei piemērotus, sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GTR, bērniem ar FT un bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Lai izstrādātu un ieviestu, pēc iespējas cilvēku vajadzībām pielāgotus sabiedrībā balstītos pakalpojumus, projektā iesaistītas reālas mērķgrupas personas, tām veikts vajadzību izvērtējums un no projekta līdzekļiem tiek apmaksātas sniegto pakalpojumu izmaksas. Šis process tiek īstenots sekojoši – sociālo pakalpojumu piešķir vietējās pašvaldības Sociālais dienests un izmaksas pakalpojumu izmaksu segšanai pašvaldībām tiek kompensētas no ESF līdzekļiem.

Projekts Nr. 9.2.2.1./15/I/001 “Atver sirdi Zemgalē” tiek īstenots laika posmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim ar kopējo budžetu 6 778 348 EUR (ESF finansējums sastāda 85%), tai skaitā projektā iesaistītajām Zemgales pašvaldībām pieejamā summa sabiedrībā balstītu pakalpojumu apmaksai sastāda 4 065 148 EUR.

Vienlaikus Zemgales reģiona pašvaldībām līdz 2022. gada beigām no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei ir pieejami līdzekļi 8 009 125 EUR apmērā.

Uz papildu jautājumiem atbildēs projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace strautkalne mob.tāltunis: 28807929 e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

06.02.2020.

2020. gada 12. februārī no plkst. 15.00 līdz 18.00, Dobeles pašvaldības ēkas zālē, Brīvības ielā 15 potenciālie audžuvecāki, aizbildņi un adoptētāji un citi interesenti, kuriem rūp krīzes situācijās vai bez aprūpes palikušu jauniešu labklājība, tiek aicināti uz sarunu ar psihologu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pusaudžu resursu centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu par pusaudžu garīgo veselību.

Sarunas laikā tiks apskatīti sekojoši jautājumi:

Kādas ir biežākās pusaudžu garīgās veselības problēmas? Kas tās izraisa? Kā atpazīt problēmas un traucējumus?
Ko darīt, ja pusaudzis neklausa, klaiņo vai uzvedas agresīvi? Kādi praktiski paņēmieni palīdzēs labāk saprasties ar pusaudzi?
Kad jāsāk uztraukties par atkarībām?
Kādos gadījumos un kur meklēt profesionālu atbalstu?

Dalība pasākumā ir bez maksas aizpildot pieteikumu šeit vai projekta “Atver sirdi Zemgalē” facebook.com lapā @atversirdi, vai arī rakstot pieteikumu uz e-pastu ilva.kalnaja@zpr.gov.lv, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un būtiskāko jautājumu, uz kuru vēlās saņemt atbildi.

Uz sarunu tiek aicināti Dobeles un apkārtējo novadu iedzīvotāji. Līdzīgi pasākumi norisināsies arī Jēkabpilī, Bauskā un Jelgavā. Pasākumi tiek organizēti projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros - informatīvi, izglītojoši un motivējoši pasākumi ar mērķi atbalstīt un motivēt potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, sniedzot praktisku informāciju.

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
Projekta “Atver sirdi Zemgalē”
komunikāciju speciāliste
Tālr.: 266814226
E-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

16.01.2019.

Kā sokas ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu?

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” turpinās jau trīs gadus. Kādi projekta laikā sasniegti rezultāti sociālo pakalpojumu sniegšanā?

Lai cilvēki ar invaliditāti nenonāktu ilgstošās aprūpes institūcijās, ir svarīgi, lai viņiem un viņu ģimenes locekļiem būtu pieejama palīdzība un atbalsts tuvu dzīvesvietai savā pašvaldībā. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ierastā vidē ir tas, ko paredzēts veidot deinstitucionalizācijas (DI) projektos. Pašvaldības šogad uzsāk sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras veidošanu, tomēr daļu pakalpojumu jau uzsākts sniegt. Precīzāk izsakoties, no projekta līdzekļiem tiek apmaksāti mūsu sadarbības partneru - pašvaldību sniegtie pakalpojumi saviem iedzīvotājiem.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tā kā sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūru pašvaldības tagad tikai sāk veidot, nopietnas grūtības sagādāja projektā sasniedzamā rezultāta - 43 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, sasniegšana līdz 2018. gada beigām. Šobrīd ar prieku varam paziņot, ka pakalpojumus uzsākušas saņemt 63 personas ar garīga rakstura traucējumiem - Jēkabpils novadā -1, Skrīveru novadā – 1, Jelgavas novadā- 3, Vecumnieku novadā – 4, Aizkraukles novadā – 7, Jēkabpils pilsētā – 8, Bauskas novadā – 11, Dobeles novadā -13, Jelgavas pilsētā – 15 cilvēki. Līdz projekta noslēgumam 2023.gadā, Zemgalē paredzēts sniegt pakalpojumus 328 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 242 projekta ietvaros veikta individuālā izvērtēšana, 86 paredzēts izvērtēt un sastādīt individuālo izvērtēšanas plānu 2019. gadā.

Projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros sniegtie pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

Pakalpojums	Personu skaits
Dienas aprūpes centra pakalpojums	18
Speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts	17
Atbalsta grupas un grupu nodarbības	13
Aprūpes pakalpojums mājās	12
Specializētās darbnīcas pakalpojums	7
Grupu mājas/dzīvokļa pakalpojums	1
Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums	1
Unikālo personu skaits, kas saņem pakalpojumus	63

Dati uz 31.12.2018.

Piecu reģionālo DI projektu ietvaros sociālos pakalpojumus uzsākuši saņemt 285 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo sabiedrībā. Kopumā Latvijā sabiedrībā balstītus pakalpojumus ir uzsākuši saņemt arī 11 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir atstājuši ilgstošās aprūpes iestādi DI projektu laikā.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Daudz labāk sokas ar pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs. Jāsaka, ka pakalpojumu sniegšana turpinās, 2018. gadā uzsākts sniegt pakalpojumu 107 bērniem.

Iepriekš projektā izvērtētas 297 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības. Atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam Zemgales reģionā 2019. gadā vēl tiks izvērtēti 34 bērni.

Projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros sniegtie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm

Pakalpojums	Personu skaits	Sasniegtais % no plānotā skaita
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam	109	36% no plānotā 300
Aprūpes pakalpojums	59	100% no plānotā 59
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei	58	Pēc pieprasījuma, izvērtēto bērnu pārstāvjiem
"Atelpas brīža" pakalpojums	22	50% no plānotā 44
Dienas aprūpes centra pakalpojums	1	3 % no plānotā 37
Unikālo personu skaits - bērni, kas saņēmuši pakalpojumus	154	46,5% no plānotā 331
Unikālo personu skaits - bērnu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes, kas saņēmušas pakalpojumus	58	Pēc pieprasījuma, izvērtēto bērnu pārstāvjiem

Dati uz 31.12.2018.

Līdz 2018. gada beigām Latvijā reģionālo DI projektu ietvaros kopā pakalpojumus sākuši saņemt 650 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs un 193 šo bērnu vecāki vai audžuvecāki.

Projekta vadītāja Dace Strautkalne vērtē sasniegto: “Ņemot vērā, ka pakalpojumu klāsts šobrīd ir ierobežots, sasniegtos rezultātus vērtējam ļoti pozitīvi. Pašvaldības aktīvi strādā, lai dotu iespējas cilvēkiem izmantot tos pakalpojumus, kas šobrīd ir pieejami.”

18.06.2018.

Šajā gadā ir stājušies spēkā nelieli papildinājumi Ministru kabineta noteikumos pie pakalpojumu saņemšanas kārtības bērniem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk tekstā - FT).

Tas nozīmē, ka bērniem ar FT būs pieejami sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi vai nu 4 dažādi pakalpojumi katrs 10 reizes, vai mazāks pakalpojumu skaits ar lielāku nodarbību skaitu, kopā nepārsniedzot 40 pakalpojuma sniegšanas reizes, piem., reitterapija- 20 reizes un mūzikas terapija-20 reizes. Var arī saņemt vienu pakalpojumu 40 reizes. Bērnu likumiskie pārstāvji var saņemt 2 sociālās rehabilitācijas pakalpojumus - kopā 20 reizes. Tie ir psihologa, rehabitologa un fizioterapijas pakalpojumi Tāpat tagad vecākiem tagad ir iespēja izvēlēties konkrētu ārstu pakalpojumu saņemšanai, galvenais nosacījums, lai izvēlētais speciālists būtu reģistrēts Sociālo pakalpojumu vai Medicīnisko pakalpojumu reģistrā. Uzsākta reitterapijas pakalpojuma sniegšana 5 bērniem un mūzikas terapija-2 bērniem. Jāņem vērā, ka pakalpojumi nevar būt sniegti vienlaicīgi. Ja bērns jau saņem tādu pašu valsts apmaksāto pakalpojumu, lai izvairītos no dubultfinansējuma, vispirms ir jāizmanto valsts apmaksātais pakalpojums.

Maijā- jūnijā uzsākta Aprūpes pakalpojuma saņemšana divu ģimeņu bērniem.

Ar šā gada maiju noslēgts līgums ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, tā ietvaros šogad 5 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk- personas ar GRT) 48 dienas varēs gūt iemaņas kokapstrādē, apmeklējot specializētās darbnīcas.

Plānota aktīva citu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana bērniem ar FT.

Pēc jaunākās informācijas no Labklājības ministrijas, projektu iesniegšana Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai ir plānota līdz 2019.gada 30.jūnijam.

15.01.2018.

Atskatoties uz 2017.gadā projektā paveikto mūsu novadā, varam secināt, ka pakalpojumu sniegšanas process bērniem ar invaliditāti tikai uzņem apgriezienus. Sociālā dienesta darbinieks ciešā sadarbībā ar bērnu likumiskiem pārstāvjiem izskatīja atbalsta plānos ieteikto pakalpojumu klāstu, lielākā daļa vecāku jau ir izvēlējušies pakalpojumus sev un saviem bērniem un iesniegušas iesniegumus dienestā 2017.gadā 2 ģimenes, kam bērni sasniedza 18.gadu slieksni, saņēma pakalpojumus pilnībā. Kopā novadā izvērtēti 25 bērni.

Viena daļa vecāku izgāja bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem rehabilitācijas centrā “Poga”, lai saņemtu speciālistu viedokli par G-EO system un TheraSuit fizioterapijas kursa piemērotību bērnam.

Neviens no vecākiem nav pieteicies uz Aprūpes pakalpojuma un “Atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanu. Atgādinām, ka tos var saņemt arī tie bērni, kas vēl netika izvērtēti projekta ietvaros.

Personām ar garīga rakstura traucējumiem sabiedrībā balstīti pakalpojumi vēl netika sniegti, jo paredzēta virkne precizējumu Ministru kabineta noteikumos, izmaiņas skars arī bērnu ar īpašām vajadzībām pakalpojumu saņemšanas kārtību.

Bez tam plānots, ka tiks veikta papildus bērnu un pieaugušo izvērtēšana.

Finiša taisnē iegājusi izstrādātā „Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. -2020. gadam” (DI plāns) izstrāde. Ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2018. gada 29. marta lēmumu Nr. 10e ir apstiprināta DI plāna gala redakcija un plāns nodots izskatīšanai un saskaņošanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. DI plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un kalpos par pamatu jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei mērķa grupām. Pēc DI plāna galīgās apstiprināšanas mūsu pašvaldība varēs uzsākt ERAF finansējuma apguvi sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei, proti-dienas aprūpes centra personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, grupu dzīvokļu izveide Ādama ielā 2, dienas centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem izveide Skolas ielā 11, specializēto darbnīcu pakalpojuma izveide Ādama ielā bijušajā tehnisko palīglīdzekļu centrā. Plānota arī ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem Lejasstrazdu “Namiņā”, kur pašvaldība plāno ieguldīt savus līdzekļus.

03.10.2016.

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” aicina vecākus pieteikt sociālajai rehabilitācijai bērnus, kam noteikta invaliditāte

KAD? Pieteikšanās turpināsies līdz šī gada 31. oktobrim. Tas nozīmē – vairs nav atlicis daudz laika!

KĀPĒC? Pieteikties nepieciešams, lai bērni, kam noteikta invaliditāte, varētu saņemt sev nepieciešamo sociālo rehabilitāciju. (Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā. Sociālo rehabilitāciju veic tādi speciālisti kā, piemēram, psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits.) Ne mazāk būtisks ir fakts, ka pakalpojumus saņems arī bērnu vecāki, turklāt – pilnīgi bez maksas!

CIK DAUDZ? Kopumā katram bērnam no 2017. līdz 2022. gadam paredzēta iespēja apmeklēt līdz pat četrus dažādus speciālistus (piemēram, psihologu, logopēdu, reitterapeitu, hidroterapeitu vai jelkādu citu speciālistu, kas viņam nepieciešams); katru – līdz desmit reizēm. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem – psihologu, rehabilitologu, fizioterapeitu vai izglītojošas atbalsta grupas; katru – līdz desmit reizēm.

KUR? Šo iespēju var izmantot visi vecāki, kas dzīvo Zemgales plānošanas reģionā (izņemot Jaunjelgavas novadu).

KĀ? Lai pieteiktos, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja rodas jelkāda veida neskaidrības (tostarp gadījumos, kad sociālie darbinieki jums nespēj sniegt visu informāciju, kas jūs interesē), droši zvaniet vai rakstiet projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai Dacei Strautkalnei, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv, tālrunis: 63021250, 28807929.

Vairāk informācijas šeit>

03.03.2016.

Interese par projekta īstenošanas norisi, sasniedzamiem rezultātiem un rezultātu uzturēšanu ir ļoti liela un jautājumu daudz. Tā iemesla dēļ projekta īstenotājs Zemgales plānošanas reģions pastāvīgi rīko informatīvus seminārus, kur tiek aicināti sociālā darba veicēji pašvaldībās, pašvaldību izpildvaras pārstāvji, mediķi - visi, kas tieši vai netieši iesaistīti uzsāktajā deinstitucionalizācijas procesā.

Kas ir deinstitucionalizācija (DI)?

Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu cilvēkiem ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis - nodrošināt iespēju dzīvot savās mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir trīs: visi bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionālajiem traucējumiem, kas aug ģimenēs, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.

Šā gada 23. februārī Jelgavā notika sanāksme, kurā bērnu aprūpes iestāžu speciālistiem tika skaidrots, kā notiks bērnu spēju izvērtēšana, kādi speciālisti tiks iesaistīti šajā procesā (sociālais darbinieks, speciālais pedagogs, neirologs, logopēds, fizioterapeits, klīniskais psihologs un ergoterapeits) ar mērķi izstrādāt individuālo atbalsta plānu un nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību institūcijās. Bērnu izvērtēšana notiks laika periodā no aprīļa līdz novembrim, ( ar zemāku intensitāti vasaras sezona).

10. martā Dobeles novada pašvaldība rīkoja tikšanos ar pašvaldības un valsts policijas pārstāvjiem, novada praktizējošo psihiatru, bāriņtiesu, nepilngadīgo lietu komisijas un izglītības pārvaldes speciālistiem, kur tika apspriests efektīgas starpinstitūciju sadarbības plāns, tai skaitā DI projekta kontekstā.

30. martā Aizkrauklē plānota visu projekta sadarbības partneru un pašvaldības DI vadības grupu kārtējā ZPR rīkotā sanāksme, kurā piedalīsies LR Labklājības ministrijas speciālisti. Paredzamas plašas diskusijas.

Par cilvēka cienīgu dzīvi
Telpas, no kurām nevari iziet, kad to gribi. Nekādas iespējas izvēlēties, ko šobrīd darīt. Zāles... Daudz zāļu. Kādam nolūkam, neviens paskaidrot negrasās. Ja izdodas parunāties ar kādu, kas klausās, šodien ir veicies.
Tāda ikdiena daudziem šķistu elle. Bet ir cilvēki, kuriem tā ir realitāte, un neviens neprasa, vai viņiem tā patīk. Lai situāciju mainītu, ar ES fondu atbalstu Latvijā sākusies deinstitucionalizācija (DI) - projekts, kas palīdzēs dzīvot ārpus iestādes sienām.

Kam plānots palīdzēt
Projekts attiecas uz trim cilvēku grupām - personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem un jauniešiem, kas mitinās aprūpes iestādēs, un bērniem ar invaliditāti. Kaut arī saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantu Latvijā jau sen bija jānodrošina sabiedrībā balstīti pakalpojumi, joprojām dominē aprūpe dažādās institūcijās. Cilvēkiem ar veselības traucējumiem nav tiesību izvēlēties, kur dzīvot un kā pavadīt laiku; viņi ir mākslīgi izolēti un šķirti no sabiedrības. Savukārt bērni, auguši iestādēs, nezina, ko nozīmē ģimene un ikdienas norises, un reālā dzīve viņus pārsteidz nesagatavotus.
Nepieciešamība pēc pārmaiņām šķiet loģiska, tomēr līdz šim cilvēktiesības Latvijā pastāvējušas vien uz papīra. Tagad beidzot ir gaidāma praktiska reforma, turklāt visā valstī - sadarbojoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, to virza Labklājības ministrija.

Biedē garīgi traucējumi
Zemgales plānošanas reģionā DI projekts ar nosaukumu „Atver sirdi Zemgalē" sācies jau pagājušajā gadā, kad, informējot par iecerēto, tā vadītāja Dace Strautkalne tikusies ar visu reģiona pašvaldību pārstāvjiem un aprūpes speciālistiem. Projekts uzņemts ar dalītām emocijām - arī bažām par to, ka DI, integrējot sabiedrībā cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, apdraud līdzcilvēku drošību. Kā uzskata Dace Strautkalne, lielākoties pretargumenti balstīti stereotipos, savukārt tie - informācijas trūkumā. „Vai zināt, cik Zemgales reģionā ir cilvēku ar garīgiem traucējumiem?" viņa jautā. „Vairāk nekā desmit tūkstoši, un no tiem vienīgi četri procenti atrodas iestādēs! Tātad - gribam to vai ne - viņi jau diendienā dzīvo mums cieši līdzās; mēs vienkārši viņus nepamanām. Projekta „Atver sirdi Zemgalē" rezultātā tikai 84 cilvēki ar viegliem garīgiem traucējumiem, ja paši to vēlēsies, pametīs iestādes sienas, turklāt katram no viņiem būs gadu ilgs sagatavošanas posms, pēc tam - atbalsts ikdienā."
Diskusijas bijušas veiksmīgas un pirmais projekta solis ir sperts - 19. janvārī sadarbības līgumus parakstījušas teju visas Zemgales reģiona pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu. Var sākties nākamais posms - noskaidrot, kas nepieciešams katram no minētajiem cilvēkiem. Tas nozīmē apjomīgu darbu - speciālisti dosies uz valsts aprūpes centriem, lai ikvienam, kas tur mitinās, izstrādātu individuālu aprūpes plānu. Tādi tiks radīti arī cilvēkiem, kas neatrodas iestādēs, bet riskē tur nokļūt atbalsta trūkuma dēļ. Savukārt gada beigās, kad būs noskaidrotas reālās vajadzības, pašvaldībās veidos jaunus pakalpojumus, uzlabos jau esošos vai pirks tos no kaimiņu reģioniem. Aprūpe mājās vai dienas centros, specializētas darbnīcas, grupu dzīvokļi, dažādu speciālistu konsultācijas, sociālo mentoru atbalsts, nodarbības... Tās ir tikai dažas no plānotajām norisēm - tik būtiskas cilvēkiem, kuru pasaule šobrīd nesniedzas tālāk par četrām sienām.

Svarīgs katrs gads
Dzīve uzlabosies arī ģimenēm, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti. Zemgales reģionā vien 375 bērni ar traucējumiem saņems rehabilitācijas, sociālās aprūpes un tā saucamā atelpas brīža pakalpojumu - iespēju bērnu uzticēt speciālistiem, tikmēr pašiem vecākiem atgūstot spēkus. Ja izsniegts VDEĀK atzinums par īpašu kopšanu, atelpas brīža pakalpojums pieejams jau tagad. „Nereti vecāki sevi emocionāli sadedzina, rūpējoties tikai par bērnu," saka Dace Strautkalne. „Projekta ietvaros arī viņi varēs saņemt veselības aprūpes vai psihologa palīdzību, un tas nozīmē, ka ģimenes kļūs stiprākas un stabilākas. Bezmaksas pakalpojumi jūtami atvieglos dzīvi - vismaz uz projekta laiku līdz 2022. gada beigām, bet arī tas ir daudz, jo bērna attīstībā ikviens gads ir svarīgs un neatgūstams."

Ilgas pēc mājām
Dace Strautkalne ir pārliecināta, ka projekta rezultātā būtiski pieaugs arī audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits. Kad DI tika īstenota Bulgārijā, bērnu daudzums institūcijās saruka uz pusi, un astoņas aprūpes iestādes tika slēgtas. „Viens no DI projekta uzdevumiem - mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, kā arī motivēt tās ģimenes, kas vēl šaubās - adoptēt vai arī ne," saka Dace Strautkalne. „Stereotipu netrūkst - slikti gēni, iedzimti uzvedības traucējumi... Tomēr, kad radi savu bērniņu, vai tev kāds izsniedz drošības garantu? Mēs tāpat nezinām, vai viņš piedzims vesels, kāds būs viņa raksturs vai inteliģences koeficients. „Jā, bet vismaz savs..." saka cilvēki. Kad adoptē, nav divu domu - viņš kļūst par tavējo, un tu esi piepildījis gan savu, gan pamestā bērniņa sapni."
Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka DI projekts īstenos daudzus sapņus. Arī pārdrošākos, kurus citi sauktu vienkārši - par normālu ikdienu.