Šobrīd Annenieku evaņģēliski luterisko draudzi vada mācītājs Guntars Lūsītis.
Draudzes priekšniece - Līvija Āmare.
* Annenieku skolas ēka (šobrīd Bērzupes speciālā internātskola)
Netālu no baznīcas ir redzama bijusī Annenieku pamatskola. Skola pagastā darbojusies jau no 1850. g., tajā mācījušies 16 skolēni, kurus mācījis skolotājs Fr. Veinberģis. Sarkano ķieģeļu ēka celta ap 1904. gadu, līdz tam šeit bijusi koka ēka. Zināms, ka toreizējais barons fon Rekke esot palīdzējis skolas būvē - devis materiālus, bet zemnieki būvējuši. Līdz 1923/24. m. g. skola aizņēmusi tikai šo sarkano ēku, kurā pusi no telpām apdzīvojis skolas pārzinis. "Baltajā ēkā" pāri ceļam bijis pagasta valdes nams un cietums. Kad 1923. gadā pagasta valde pārvākusies uz Annas muižas dzīvojamo māju, ēka piešķirta skolai. Tajā ievietotas 2 klases un ierādīti dzīvokļi skolotājiem. Padomju laikā abās ēkās bijušas izvietotas tikai mācību klases. Kad 1996. g. Annenieku pamatskola pārcēlās uz Kaķenieku ciematu, šīs ēkas tika atdotas Bērzupes speciālās internātskolas vajadzībām.
Jau 1700. g. zviedru kartē Annasmuižā, Tukuma apriņķī, iezīmēta ūdensdzirnavu zīme. 1892. g. adrešu grāmatā ievestas Annasmuižas dzirnavas (īpašnieks barons fon W.Recke). Dzirnavas agrāk darbinājis virsteces ūdensrats, vēlākā laikā turbīna ar 6 m augstu ūdenskritumu.
* Annenieku tautas nams
Padomju laikā Tautas nama telpās atradās kolhoza "Rainis" kantoris, pasts, bibliotēka, frizētava, veikals, vēlāk arī ēdnīca. Pašreiz Annenieku tautas nams ir privātīpašums.
Tautas nama kreisajā pusē ir redzama Annasmuižas dzīvojamā māja, kas celta 19. gs. pirmajos gados kā barona fon Rekkes īpašums. No 1923. gada ēkā atradusies Annenieku pagasta padome, vēlāk Annenieku ciema padome. Pēc ciema padomes pārcelšanās uz Kaķenieku ciematu, ēka tiek izmantota kā daudzdzīvokļu māja.
Pretī Tautas namam ir izveidota piemiņas vieta 1949. gada 25. martā no Anneniekiem izvestajiem pagasta iedzīvotājiem. Šajā vietā tika savesti cilvēki no 20 pagasta mājām tālākai „transportēšanai" - vispirms uz Bikstu dzelzceļa staciju, pēc tam lopu vagonos uz tālo Sibīriju. Piemiņas akmeni atklāja 1989. gada 25. martā.
Dodoties no Anneniekiem uz Kaķeniekiem, ceļa labajā pusē (apm. 1 km no šosejas), vietā, kur kādreiz atradušās Kambaru mājas, ir uzstādīts piemiņas akmens 2. pasaules kara karavīriem, kuri šeit krita 1944./45. gada ziemā.
Izbraucot caur Kaķenieku ciemata centru govju kompleksa "Imantas" virzienā, ceļa labajā pusē apskatāms Āža kalns. Zemes valnis, kas radies, Bērzes upei mainot gultni, apmēram 0,6 km garš, 3 - 10 m plats, līdz 15 m augsts. Pret Bērzi vērstajā dienvidu kraujā aug ozoli 6,4 m un 4,3 m apkārtmērā, kā arī savdabīgi, neparasti tuvu augošu 7 ozolu grupa. DA galā noslīdējis akmens (2,5 - 2,0 - 1,2m), kuram pēc vēstures pētnieka I. Vīka domām piemītot dziedinošas spējas.
Cibēnu cepures kalns un vidējā dzelzs laikmeta senkapi atrodas pie Kapeņu (Cibēnu) ezera. Cepures kalns ir kukuļveidīgs, 6 - 7 m augsts paugurs, cilvēku roku apdarināts, domājams, ka tā ir sena kulta vieta. Kalna nogāzē ir Cibēnu upurakmens.