Penkules pagasts
- Apmetnes, senkapi un pilskalns
Penkules pagasta teritorijā pirmās cilvēku apmetnes tiek datētas kā vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gs.) dzīvesvietas. Šeit atrodas republikas nozīmes apmetnes:
- Ķūri - atrodas apm. 0,5 km uz ZA no Ķūriem (starp Ķūriem un Jaunzemgaļiem);
- Laģi - atrodas pie Dzintariem, abpus Auces - Jelgavas šosejai. Te atrasti graudberži, keramikas lauskas, daudz apdegušu akmeņu. Vietu atrada arheologs M. Atgāzis pēc tumšākas zemes krāsas;
-Ruņģi - atrodas starp Ruņģiem un Dravniekiem. Apmetne bijusi neliela un īslaicīga vieta, postīta meliorācijas darbu gaitā.
- Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns) ir republikas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Atrodas apm. 300 m uz ZA no Kamradžu mājām, Tērvetes - Auces ceļa labajā pusē, 7 km no Tērvetes. Pilskalns ierīkots uz 10 m augsta zemes stūra, kas ZR straujā kritumā robežojas ar Krievainītes upes gravu, bet Z un A - ar seklu ieleju, kas pamazām pāriet laukos. Pilskalna Z nogāze ir ļoti akmeņaina. Pilskalns, pēc tajā ierīkota kaļķu cepļa, saucās arī par Cepļa kalnu. 1923. gadā pilskalnu apzināja, uzmērīja un aprakstīja E.Brasliņš. Mītņu slānis netika konstatēts. Dažas šai laukā atrastās saktiņas Kamradžu māju saimnieks 1923. gadā atdevis Kara muzejam Rīgā. Pēc E.Brasliņa uzskata pie Cepļu kalna notikusi Atskaņu hronikā minētā kauja pie Skujenes upes (Shenen) starp ordeņa karaspēku un leišiem, kas ap 1290. gadu atgriezās no sirojuma Talsos.
- Tūrisma iespējas
Tieši Penkules pagastā atrodas šādi apskates objekti:
- bijušā Latvijas valsts prezidenta A.Kvieša vasaras māja "Vecvagares";
- Penkules skolas novadpētniecības muzejs;
- Skujaines senleja;
- Bērzemnieku senleja;
- Penkules ev. lut. baznīca;
- Ālaves muiža un Penkules muiža;
- putnu ligzdošanas vietas (stārķi, gulbji u.c.)
- Īpaši aizsargājamās teritorijas
Naudītes pagasts
- Arheoloģijas pieminekļi:
Dēliņkalns, pilskalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 769), atrodas pie Lejasdēliņiem;
Spurīšu apmetne, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.770), atrodas pie Spurīšiem;
Soda kalniņš, nostāstu vieta, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.771), atrodas pie Susuriem;
Ogānu pilskalns, vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.768), atrodas pie bij. Ogāniem;
Pokaiņu senkapi (Metamais kalns), valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.765), atrodas Bēnes mežniecības Naudītes iecirkņa 9. kv. pie Caunām (pēc mežniecību vecā iedalījuma);
Vecpokaiņu senkapi I, II (Kapiņu kalns), valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.766), atrodas Īles mežniecības Zeltiņu iecirknī pie Vecpokaiņiem (pēc mežniecību vecā iedalījuma);
Jāņogānu senkapi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.767), atrodas pie bij. Mauriem.
- Ūdenstilpnes ar ūdens aizsardzības piekrastes joslām:
Sesavas upe, garums pagasta teritorijā 12 km;
Jugliņas upe, garums pagasta teritorijā 4 km;
Apguldes ezers, platība 39,3 ha, ir publiska ūdenskrātuve un pieder pašvaldībai.
Naudītes ciematā, aizdambējot Sesavas upi, izveidota mākslīga ūdenskrātuve 22 ha kopplatībā (īpašnieks - pašvaldība).
- Dižkoki:
Zīļu ozols pie Līplantiem;
Sešžuburu priede pie Kraķiem.
1996.gada 22.jūlijā pašvaldība sadarbībā ar Jelgavas reģionālo Vides pārvaldi bruņurupuču populācijas saglabāšanas nolūkā Naudītes pagasta Apguldē - Lielapguldē izveidoja vietējās nozīmes purva bruņurupuča liegumu 86,0 ha platībā.
- Pēc Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas ekspertu padomes ieteikuma Dobeles rajona padome 1996. gada 19. janvāra un 2. februāra sēdē pieņēma lēmumu Naudītes mežu apgaitas vairākiem kvartāliem Pokaiņos noteikt aizsargājamas dabas ainavas statusu 504 ha platībā.
- Pagastā ir arī vairāki mākslas un arhitektūras pieminekļi:
Vecapguldes muižas apbūve (18. gs. otrā puse), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4946), atrodas Vecapguldes muižā;
- pils (18. gs. otrā puse), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4947), atrodas Vecapguldes muižā;
- parks (18. gs. otrā puse, 20. gs. sākums), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, (valsts aizsardzības Nr. 4948), atrodas Vecapguldes muižā;
- balkona margas (18. gs. beigas), valsts nozīmes mākslas piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 3345), atrodas Vecapguldes muižas pilī. Pašlaik Vecapguldes muižas ēkas ir privātpersonas īpašums, norit restaurācijas darbs.
Lielapguldes muižas apbūve (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4949), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā;
- kungu māja (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4950), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā;
- kalpu māja (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4951), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā;
- stallis (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4952), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā.
Pašlaik Lielapguldes muižas dzīvojamajās mājās izmitināti pagasta iedzīvotāji. Dzīvokļi ir privatizēti.
- Orhidejas, eksotiskie dzīvnieki, poniji:
SIA „Katleja" - nodarbojas ar piena un gaļas liellopiem un cūkkopību.
Saimniecībā audzē arī šķirnes ponijus.
Adrese: „Brieži", Naudītes pagasts, Dobeles novads, LV-3724
Saimnieki: Ilze un Egons Tones
Tālrunis: 26411428, 29146816, 63729052
E-pasts: egons_tone@inbox.lv
Mājaslapa: www.orhidejas.lv
Saimnieku hobiji ir orhidejas un eksotiskie dzīvnieki. Ir apskatāmas apmēram 500 dažādas orhidejas. Gan kultūršķirnes un to hibrīdi, gan savvaļas orhidejas. Egons Tone ir Latvijā visplašākās orhideju kolekcijas īpašnieks. E.Tone arī sniedz konsultācijas un praktiskus padomus orhideju kopšanā.
Sākotnēji kā palīgi orhideju kaitēkļu apkarošanā, bet nu jau kā mīļdzīvnieki ir sastopami gekoni, ūdens agāmas jeb drakoni, iguānas, pitons, putnuzirneklis, sarkanausu bruņurupuči, Eiropas purvu bruņurupuči, Madagaskaras šņācējtarakāni un Āfrikas melnie circeņi, Jemenas hameleoni, Dienvidamerikas ķirzakas bruņiniekanoļi. Baseinos dzīvo arī eksotiskās zivis - plēsīgās piraijas un zelta ālanti.