?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.

Tūrisma objekti

Penkules pagasts

  • Apmetnes, senkapi un pilskalns

Penkules pagasta teritorijā pirmās cilvēku apmetnes tiek datētas kā vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gs.) dzīvesvietas. Šeit atrodas republikas nozīmes apmetnes:
- Ķūri - atrodas apm. 0,5 km uz ZA no Ķūriem (starp Ķūriem un Jaunzemgaļiem);
- Laģi - atrodas pie Dzintariem, abpus Auces - Jelgavas šosejai. Te atrasti graudberži, keramikas lauskas, daudz apdegušu akmeņu. Vietu atrada arheologs M. Atgāzis pēc tumšākas zemes krāsas;
-Ruņģi - atrodas starp Ruņģiem un Dravniekiem. Apmetne bijusi neliela un īslaicīga vieta, postīta meliorācijas darbu gaitā.
- Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns)  ir republikas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Atrodas apm. 300 m uz ZA no Kamradžu mājām, Tērvetes - Auces ceļa labajā pusē, 7 km no Tērvetes. Pilskalns ierīkots uz 10 m augsta zemes stūra, kas ZR straujā kritumā robežojas ar Krievainītes upes gravu, bet Z un A - ar seklu ieleju, kas pamazām pāriet laukos. Pilskalna Z nogāze ir ļoti akmeņaina. Pilskalns, pēc tajā ierīkota kaļķu cepļa, saucās arī par Cepļa kalnu. 1923. gadā pilskalnu apzināja, uzmērīja un aprakstīja E.Brasliņš. Mītņu slānis netika konstatēts. Dažas šai laukā atrastās saktiņas Kamradžu māju saimnieks 1923. gadā atdevis Kara muzejam Rīgā. Pēc E.Brasliņa uzskata pie Cepļu kalna notikusi Atskaņu hronikā minētā kauja pie Skujenes upes (Shenen) starp ordeņa karaspēku un leišiem, kas ap 1290. gadu atgriezās no sirojuma Talsos.

  • Tūrisma iespējas
Perspektīvā plānojot Penkules pagasta attīstības virzienus un izvēloties īpaši atbalstāmās nozares, zināma vieta jāatvēl tūrismam un ar to saistītu nozaru attīstībai.
Tūrisma nepieciešamību un iespēju potenciālu nosaka Penkules tuvumā esošas pazīstamas apskates vietas: Tērvetes ainavu parks; Pokaiņu mežs Naudītes pagastā; Vecauce - pils un mācību un pētījumu saimniecība, tur notiekošie lauksaimniecības pasākumi (tirgus, izstādes, sacensības, demonstrējumi, semināri); Karaļa avoti; Ukru gārša; Lielauces ezers.
Tieši Penkules pagastā atrodas šādi apskates objekti:
- bijušā Latvijas valsts prezidenta A.Kvieša vasaras māja "Vecvagares";
- Penkules skolas novadpētniecības muzejs;
- Skujaines senleja;
- Bērzemnieku senleja;
- Penkules ev. lut. baznīca;
- Ālaves muiža un Penkules muiža;
- putnu ligzdošanas vietas (stārķi, gulbji u.c.)
Tūristu plānveidīgai un regulārai piesaistei Penkules pagastā pašreiz pietrūkst sociālās infrastruktūras elementi - nav viesu nakšņošanas mītnes, kafejnīcas vai citas sabiedriskās ēdināšanas iespējas, piemērotu tualešu, sakoptu peldvietu. Tāpat nav izstrādāta tūrisma koncepcija pagastam, sastādīti tūrisma maršruti un to apraksti, apmācīti ekskursiju vadītāji.
Nākotnē, attīstot tūrismu, Penkules pagasts varētu piedāvāt tūrisma maršrutus gan pa pagasta teritoriju, gan arī ārpus tās. Pagasta teritorijas ceļu tīkls ir piemērots velo tūrisma attīstībai.
 
  • Īpaši aizsargājamās teritorijas
Penkules pagastā aizsargājamās teritorijas un objekti pēc to veida tiek iedalīti sekojoši:
Dižkoki:
- goba pie "Vecvagarēm" (apkārtmērs - 3,44 metri);
- liepa pie ''Nērbukiem'' (5,1 m);
- osis pie evaņģēliski luteriskās baznīcas (4,3 m);
- ozols pie ''Sējām'' (3,9 m);
- vīksna pie ''Ķekšiem'' (5,1 m);
- vīksna pie ''Liellaģiem'' (4,3 m);
- vīksna pie ''Sējām'' (4,1 m);
- vīksna pie ''Ķūriem'' (3,4 m).
Dendroloģiskie objekti:
- Ālaves muižas parks;
- Cimeres muižas apstādījumi;
- Kalnamuižas mācītājmājas parks;
- Penkules skolas apstādījumi;
- Penkules baznīcas apstādījumi;
- Penkules kultūras nama apstādījumi;
- ''Vacvagāru'' māju apstādījumi.
Aizsargājamie dabas objekti:
- Skujaines upes kreisajā krastā: augu atradnes pie ''Dzelmju'' mājām: bezdelīgactiņas; Baltijas dzegužuzpirkstītes; stāvlapu dzegužuzpirkstītes baltziedainā forma; parastās kreimules; purva dzeguzenes u. c.
- augu atradnes grantsbedrēs pie Bukaišu - Apguldes ceļa tilta: meža vizbulis; krūmu cietpiene;
- daļa no Tērvetes ainavu parka;
- melnā stārķa ligzdošanas vieta Klauciņu un Baldonu mežos;
- mazā ērgļa ligzdošanas vieta Baldonu mežā.
Teritorijas, kurās vēl ir noteikti ierobežojumi no vides aizsardzības viedokļa:
Arheoloģiskie pieminekļi: ''Laģu'' apmetne; Ķūru apmetne un senkapi; Ruņģu apmetne; Kamradžu pilskalns un senkapi.
Arhitektūras pieminekļi: Penkules evaņģēliski luteriskā baznīca; Penkules muižas dzīvojamā ēka; Ālaves muižas dzīvojamā ēka.
Kapsētas: Plepju; Sējas; Zemzaru.
 

Naudītes pagasts

  • Arheoloģijas pieminekļi:

Dēliņkalns, pilskalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 769), atrodas pie Lejasdēliņiem;
Spurīšu apmetne, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.770), atrodas pie Spurīšiem;
Soda kalniņš, nostāstu vieta, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.771), atrodas pie Susuriem;
Ogānu pilskalns, vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.768), atrodas pie bij. Ogāniem;
Pokaiņu senkapi (Metamais kalns), valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.765), atrodas Bēnes mežniecības Naudītes iecirkņa 9. kv. pie Caunām (pēc mežniecību vecā iedalījuma);
Vecpokaiņu senkapi I, II (Kapiņu kalns), valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.766), atrodas Īles mežniecības Zeltiņu iecirknī pie Vecpokaiņiem (pēc mežniecību vecā iedalījuma);
Jāņogānu senkapi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (v. a. Nr.767), atrodas pie bij. Mauriem.

  • Ūdenstilpnes ar ūdens aizsardzības piekrastes joslām:

Sesavas upe, garums pagasta teritorijā 12 km;
Jugliņas upe, garums pagasta teritorijā 4 km;
Apguldes ezers, platība 39,3 ha, ir publiska ūdenskrātuve un pieder pašvaldībai.
Naudītes ciematā, aizdambējot Sesavas upi, izveidota mākslīga ūdenskrātuve 22 ha kopplatībā (īpašnieks - pašvaldība).

  • Dižkoki:

Zīļu ozols pie Līplantiem;
Sešžuburu priede pie Kraķiem.
1996.gada 22.jūlijā pašvaldība sadarbībā ar Jelgavas reģionālo Vides pārvaldi bruņurupuču populācijas saglabāšanas nolūkā Naudītes pagasta Apguldē - Lielapguldē  izveidoja vietējās nozīmes purva bruņurupuča liegumu 86,0 ha platībā.

  • Pēc Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas ekspertu padomes ieteikuma Dobeles rajona padome 1996. gada 19. janvāra un 2. februāra sēdē pieņēma lēmumu Naudītes mežu apgaitas vairākiem kvartāliem Pokaiņos noteikt aizsargājamas dabas ainavas statusu 504 ha platībā.

 

  • Pagastā ir arī vairāki mākslas un arhitektūras pieminekļi:

Vecapguldes muižas apbūve (18. gs. otrā puse), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4946), atrodas Vecapguldes muižā;
- pils (18. gs. otrā puse), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4947), atrodas Vecapguldes muižā;
- parks (18. gs. otrā puse, 20. gs. sākums), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, (valsts aizsardzības Nr. 4948), atrodas Vecapguldes muižā;
- balkona margas (18. gs. beigas), valsts nozīmes mākslas piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 3345), atrodas Vecapguldes muižas pilī. Pašlaik Vecapguldes muižas ēkas ir privātpersonas īpašums, norit restaurācijas darbs.
Lielapguldes muižas apbūve (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4949), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā;
- kungu māja (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4950), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā;
- kalpu māja (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4951), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā;
- stallis (19. gs. pirmā puse), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 4952), atrodas Apguldē, Lielapguldes muižā.
Pašlaik Lielapguldes muižas dzīvojamajās mājās izmitināti pagasta iedzīvotāji. Dzīvokļi ir privatizēti.

  • Orhidejas, eksotiskie dzīvnieki, poniji:

SIA „Katleja" - nodarbojas ar piena un gaļas liellopiem un cūkkopību. 
Saimniecībā audzē arī šķirnes ponijus.
Adrese: „Brieži", Naudītes pagasts, Dobeles novads, LV-3724
Saimnieki: Ilze un Egons Tones
Tālrunis: 26411428, 29146816, 63729052
E-pasts: egons_tone@inbox.lv
Mājaslapa: www.orhidejas.lv
Saimnieku hobiji ir orhidejas un eksotiskie dzīvnieki. Ir apskatāmas apmēram 500 dažādas orhidejas. Gan kultūršķirnes un to hibrīdi, gan savvaļas orhidejas. Egons Tone ir Latvijā visplašākās orhideju kolekcijas īpašnieks. E.Tone arī sniedz konsultācijas un praktiskus padomus orhideju kopšanā.
Sākotnēji kā palīgi orhideju kaitēkļu apkarošanā, bet nu jau kā mīļdzīvnieki ir sastopami gekoni, ūdens agāmas jeb drakoni, iguānas, pitons, putnuzirneklis, sarkanausu bruņurupuči, Eiropas purvu bruņurupuči, Madagaskaras šņācējtarakāni un Āfrikas melnie circeņi, Jemenas hameleoni, Dienvidamerikas ķirzakas bruņiniekanoļi. Baseinos dzīvo arī eksotiskās zivis - plēsīgās piraijas un zelta ālanti.