Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam pēdējo sešu gadu laikā ir bijis negatīvs, visaugstāko rangu (38.) starp 110 novadiem sasniedzot 2015. un 2017.gadā. Savukārt, pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts bijis 2015.gadā, kad tika sasniegts 38.rangs.
Bezdarba līmenis pēdējo sešu gadu laikā samazinājies no 10,7% 2014.gada augustā līdz 8,6% 2020.gada augustā.
2020.gada oktobrī novada teritorijā reģistrēti 1455 aktīvie uzņēmumi. Kopējais Latvijas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms Dobeles novadā - 130,47 miljoni EUR, vidēji 92,47 tūkst. EUR uzņēmumā (pēc Lursoft datiem).
Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu un dažādu pakalpojumu sniegšanu. Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un transporta infrastruktūra.
Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars ir tikai 5% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā daļa uzņēmumu - 70% - sniedz dažāda veida pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita 2020. gadā visvairāk uzņēmumu nodarbojās ar graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu (188 uzņēmumi) un ar jaukto lauksaimniecību (176 uzņēmumi). 80 bija tādi uzņēmumi, kuru NACE kods nav zināms, 60 - frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, automobiļu apkopi un remontu veica 34 uzņēmumi, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu - 33 uzņēmumi un dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību - 31 uzņēmums.
2019.gadā lielākais apgrozījums bijis uzņēmumiem, kas darbojās pārtikas un nepārtikas preču ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās. 2019.gadā uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu bija AS „Dobeles dzirnavnieks” (129,6 milj. EUR), SIA „ASTARTE-NAFTA” (50,9 milj. EUR) un SIA „EAST METAL” (47,6 milj. EUR).
Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. Tūrisma objekti ir samērā daudzveidīgi - pilskalni, dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas, dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais attālums no Rīgas ir padarījis Dobeles novadu par vienas dienas tūrisma galamērķi.
Investīcijas pašvaldībā un tās teritorijā strādājošajos uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem avotiem – subsidētais finansējums, kredīti, iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi - lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
Auces pilsētas tuvējā apkārtnē atrodas 6 pagasti - Vecauces, Bēnes, Vītiņu, Lielauces, Īles un Ukru pagastiem, tie atrodas pašos Latvijas dienvidos – Zemgalē, robežojoties ar Lietuvu un aizņem 517.9 km2 platību. Teritoriju šķērso valsts nozīmes reģionālais autoceļš (P97) Pūri-Auce- Grīvaiši, kas savieno autoceļu P97 Dorupē (1,4 km no Pūriem) caur Bēni un Auci ar autoceļu P105 pie Grīvaišiem. Autoceļa kopējais garums ir 78,1 km un tas līdz Aucei klāts ar asfaltbetona segumu, bet no Auces līdz Grīvaišiem 29 km garā posmā - ar grants segumu. Bet otrs valsts nozīmes reģionālais autoceļš (P104) Tukums-Auce-Lietuvas robeža (Vītiņi) savieno autoceļu P121 pie Tukuma caur Jaunpili ar autoceļu A9 un tālāk caur Auci ar Lietuvas robežu pie Vītiņiem. Autoceļa kopējais garums ir 68 km un tas visā maršruta garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Tukuma, Jaunpils, Dobeles un Auces novadus. Auces novada teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga-Jelgava-Auce-Renģe, kas tika atklāta 1873.gadā. Pēdējos gados ar dažādu struktūrfondu un valsts atbalstu ir būtiski uzlabota galveno valsts autoceļu kvalitāte, kā arī pakāpeniski notiek vietējās nozīmes ceļu uzlabošana.
Attālumi no Auces līdz tuvākajām nozīmīgām Latvijas un Lietuvas pilsētām: Dobele 40 km, Saldus 60 km, Jelgava 60 km, Tukums 70 km, Rīga 100 km, Jaunakmene (LT) 16 km, Šauļi (LT) 80 km.
Auces apkārtnē iegūst kaļķakmeni, smilti un granti. Auces apkārtne ir bagāta ar mežiem, kas aizņem gandrīz 20 tūkstošus hektāru (38,6 % no kopējās bijušā Auces novada teritorijas). Tomēr vairāk kā pusi aizņem lauksaimniecības zemes - aptuveni 26 tūkstošus hektāru (50,2 % no kopējās teritorijas). Ģeogrāfiskais izvietojums un teritorijas lielums rada labvēlīgus nosacījumus ilgtspējīgai sociāli ekonomiskai attīstībai.
Saskaņā ar Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes datu bāzes datiem uz 30.06.2021. (PMLP dati) bijušajā Auces novadā dzīvoja 6554 iedzīvotāji, no kuriem 62.48 % jeb 4095 iedzīvotāju bija darbspējas vecumā.
Auces un tās apkārtnē reģistrēto uzņēmumu galvenās uzņēmējdarbības jomas ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde, pakalpojumu sniegšana, rūpnieciskā ražošana un tūrisms.