02.09.2022.
Izstrādāts metodiskais materiāls par iepakojuma apsaimniekošanu un depozīta iepakojuma uzskaiti valsts un pašvaldību institūcijās
Kopš depozīta sistēmas darbības sākuma 1. februārī populārākie iepakojumu veidi, ko iedzīvotāji nodevuši depozīta sistēmā, ir PET pudeles un alumīnija skārdenes.
Depozīta sistēmā iekļauti tāda sortimenta dzērienu iepakojumam kā dzeramais ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus, dzērieni ar zemu alkohola saturu (sidrs, kokteiļi u.c.).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts kasi ir izstrādāts metodiskais materiāls “Iepakojuma apsaimniekošana un depozīta iepakojuma uzskaite valsts un pašvaldību institūcijās”. Metodiskais materiāls ir publicēts VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/depozita-sistema.
21.05.2021.
Kailgliemežu izplatības ierobežošanas pasākumi
Katru gadu no iedzīvotājiem tiek saņemti jauni ziņojumi par iespējamām Spānijas kailgliemežu atradnēm. Šobrīd ir apstiprinātas 57 sugas atradnes no 46 vietām.
Preventīvie pasākumi: Kailgliemežu neiekļūšanu mazdārziņā var panākt ar speciālām pret gliemežu sētiņām, kuras apliek ap dobēm, stādiem vai dārzu. Var izmantot arī vara lentes un žodziņus, kā arī elektriskos ganus, lai gliemeži nepiekļūtu augiem. Noteikti jāveic augsnes agrotehniskā apstrāde un dārzam jābūt tīram no nezālēm. Dārzos nevajadzētu veidot komposta kaudzes. Iegādājoties augu stādus, noteikti jāpārbauda, vai puķupodā vai zem tā neatrodas kāds gliemezis vai tā oliņas. Gliemežus var pārvest arī ar augsni.
Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Tāpat jāiznīcina gliemežu olas, kas dārzā atrodamas zem dēļiem, malkas un citiem priekšmetiem. Dabiskos biotopos kailgliemežu izplatības un skaita ierobežošana ir praktiski neiespējama. Arī dārzā pilnībā iznīcināt Spānijas kailgliemezi nav iespējams, ja tas ir savairojies un izplatījies blakus esošajās teritorijās. Var vienīgi ierobežot gliemežu skaitu, izmantojot speciāli paštaisītas vai rūpnieciski izgatavotas lamatas, kurās gliemežu pievilināšanai izmanto ēsmu – parasti alu.
Indes (moluskicīdi) gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos, kā rezultātā tie iet bojā. Taču jāņem vērā, ka šīs indes iznīcina visas gliemežu sugas, arī gliemežu un citu kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, kā arī ietekmē mājdzīvnieku, mājlopu un arī cilvēka veselību. Indes nedrīkst nonākt ūdenstilpēs.
SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS (ARION VULGARIS)
Sugas morfoloģiskais raksturojums: Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši. Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.
Spānijas kailgliemezis
Ievešanas ceļi: Spānijas kailgliemezis Latvijā ir nonācis galvenokārt ar dekoratīvo augu stādiem, tāpēc stādu izplatīšana ir lielākais risks šīs gliemežu sugas tālākajā ekspansijā. Šobrīd Latvijā Spānijas kailgliemezis ir konstatēts vairākās stādaudzētavās un stādu tirdzniecības vietās, no kurienes tas tiek izplatīts jau ar Latvijā audzēto augu materiālu. Tie izplatās dabiski, bet ir zinātniski pierādīts, ka Spānijas kailgliemezis divu stundu laikā ir spējīgs pievarēt 7 metrus, arī palieņu zālājos.
Vairošanās un dzīves cikls: Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā. Taču ir bijuši gadījumi, kad tie izdzīvo līdz pavasarim . Kailgliemeži visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim. Viena dējuma olas ir izvietotas vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu. Vidēji vienā reizē gliemeži izdēj līdz pat 67 olām. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs. Olas attīstās 3,5–5 nedēļas. Lielākā daļa kailgliemežu no olām izšķiļas līdz ziemai. Nepieaugušie gliemeži pārziemo augsnē slieku izraktajās ejās, zemsedzē vai komposta kaudzēs. Pavasarī, gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, jo īpatņiem īsā laika periodā ir jāsasniedz dzimumbriedums un jāatstāj pēc iespējas vairāk pēcnācēju.
Dabiskie ienaidnieki: Pastāv uzskats, ka Spānijas kailgliemezim nav daudz dabisko ienaidnieku. Ar kailgliemežiem barojas eži, kurmji, daži peļveidīgie grauzēji, krauķi, kovārņi, melnie meža strazdi, dažas kaijveidīgo sugas, vardes, krupji, ķirzakas, čūskas, āpši.
Ekonomiskā un sociālā ietekme: Spānijas kailgliemezis ir polifāgs un barojas ar ļoti daudziem augiem, tajā skaitā ar daudziem kultūraugiem. Tādā veidā šie augi tiek sabojāti vai apēsti. Piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā šie kailgliemeži rada zaudējumus zemeņu audzētājiem, iznīcinot vairāk nekā 50% ražas.
Papildu informācija: https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas#faktu-lapas-invazivas-sauszemes-gliemezu-sugas
Vija Vika
Dobeles novada pašvaldības
Komunālās nodaļas
vides pārvaldības speciāliste
vija.vika@dobele.lv
15.04.2020.
Par “solo” talku rīkošanas, atkritumu savākšanas un nodošanas kārtību Dobeles novadā
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks GUNĀRS KURLOVIČS sniedz papildu informāciju par “solo” talku rīkošanas, atkritumu savākšanas un nodošanas kārtību Dobeles novadā:
“Lielās Talkas organizatori Latvijā ir pārcēluši talkas norises laiku un mainījuši norises formu, aicinot rīkot individuālas “solo” talkas, kurās piedalītos ierobežots cilvēku skaits.
Uz aicinājumu ir atsaukušies arī mūsu novada ļaudis. Situācija diemžēl nav tik viennozīmīga, kā sākotnēji varētu domāt, jo ar atkritumu savākšanu vien nekas nebeidzas. Atkritumi vēl ir jānogādā poligonā, bet transportēšana un poligona izmaksas ir ļoti augstas. Specializētā transporta izmaksas ir 72.95 EUR stundā, bet 1 tonnas nodošana poligonā “Brakšķi” izmaksā 102.44 EUR, būvgružu tonna pat 148.56 EUR.
Dobeles Komunālo pakalpojumu uzņēmums kā jebkura kapitālsabiedrība strādā uz saimnieciskā aprēķina pamata, un tādu brīvu resursu uzņēmumam vienkārši nav. Iepriekš Lielās Talkas ietvaros savākto atkritumu aizvešanu un noglabāšanu poligonā finansēja no pašvaldības budžeta. Diemžēl novadā ir milzums nelegālo izgāztuvju, kuru likvidācija arī jāfinansē no budžeta, un šogad plānotie līdzekļi aizies šim mērķim. Daudz atkritumu ir arī privātajās zemēs, par ko gan jāatbild īpašniekam. Neorganizētu masveida pasākumu rezultātā savākto atkritumu nogādāšanu poligonā pašvaldības budžets nespētu nosegt.
Tāpēc vēršam uzmanību uz sekojošo. Individuālo talku rīkotājiem vispirms sava iecere jāpiesaka pašvaldībā. Speciālists aizbrauks un novērtēs apjomu. Pasākuma saskaņošanas gadījumā tiks izsniegti marķēti maisi un noteikts izvešanas laiks.
Tas gan nevienam neliedz organizēt “solo” talkas, kur un kad vēlas, tikai tad pašam arī jāsedz visi transporta un poligona izdevumi saskaņā ar tarifu. Uzņēmumā arī var iegādāties marķētos maisus, kur iegādes cenā jau iekļauti transportēšanas izdevumi, tikai jāvienojas par savākšanas vietu un laiku.”
28.12.2018.
INFORMĀCIJA iedzīvotājiem par rīcību iespējamās pārvades gāzesvada avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem
Īstenojot Latvijas Republikas Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumu Nr.982 „Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” prasības, akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" (izveidota akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” reorganizācijas rezultātā un ir pārņēmusi no akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” dabasgāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operatora tiesības un pienākumus) (turpmāk – AS „Conexus Baltic Grid”) sniedz informāciju par rīcību iespējamās pārvades gāzesvada avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem.
VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA
AS „Conexus Baltic Grid” nodrošina dabasgāzes transportēšanu pa pārvades gāzesvadiem ar darba spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem (MPa), kā arī pārvades gāzesvadu un to objektu tehnisko ekspluatāciju un attīstību.
DABASGĀZES BĪSTAMĪBAS RAKSTUROJUMS
Dabasgāze (pamatā - metāns 97%) ir bezkrāsainais dabīgs ķīmisks produkts, kas ir divas reizes vieglāks par gaisu. Klasificēts kā īpaši viegli uzliesmojošs (F+ R12) un sprādzienbīstams tikai slēgtās telpās noteiktā koncentrācijā ar gaisu (5-15 % no telpas tilpuma). Dabasgāze ir bez smaržas, bez garšas, bez krāsas. Dabasgāzes noplūdes savlaicīgai konstatēšanai pielieto speciālu, raksturīgi smakojošu vielu odorantu - etilmerkaptānu, kā rezultātā gāze iegūst specifisku smaržu. Gāzei odorants tiek pievienots gāzes regulēšanas stacijās, tas nozīmē, ka gāze tiek odorizēta tieši pirms gāzes padeves patērētājiem. Pārvades gāzesvadu sistēmās ar spiedienu vairāk par 1,6 MPa (16 Bar) dabasgāze ir neodorizēta.
Ietekme uz veselību Dabasgāze organismā var nokļūt caur elpošanas ceļiem. Netiek uzskatīts, ka paredzētajos lietošanas apstākļos produkts rada risku cilvēka veselībai.
Ietekme uz vidi Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns. Metāns ir viena no siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm. Sakarā ar to, produkts klasificēts kā bīstams videi.
Ieelpošana Gāzei augstā koncentrācijā ir smacējoša iedarbība. Gāzes un gaisa
maisījuma ar skābekļa saturu <18% ieelpošana var izraisīt centrālās nervu sistēmas traucējumus, galvassāpes, vājumu, līdzsvara traucējumus un vemšanu. Pie minimāla skābekļa daudzuma gaisā, iespējama bezsamaņa un letāli iznākumi.
Saskare ar ādu Kontakts ar koncentrētu gāzes strūklu var izraisīt ādas kairinājumu un
atsevišķos gadījumos ādas apsaldējumu.
Saskare ar acīm Kontakts ar koncentrētu gāzes strūklu var izraisīt gļotādas kairinājumu un atsevišķos gadījumos arī gļotādas apsaldējumu.
Pirmās palīdzības pasākumi
Nokļūstot acīs Lēni izplatoties normālā atmosfēras spiedienā un temperatūrā, gāzei nav kaitīga iedarbība. Ja acīs nokļūst koncentrēta gāzes strūkla, nekavējoties skalot acis ar tīru ūdeni vairākas minūtes. Nekavējoties izsaukt medicīnisko palīdzību.
Nokļūstot uz ādas Lēni izplatoties normālā atmosfēras spiedienā un temperatūrā, gāzei nav kaitīga iedarbība. Ja uz ādas nokļūst koncentrēta gāzes strūkla, tā var izraisīt apsaldējumus, nekavējoties skalot ādu ar lielu daudzumu tīra ūdens vairākas minūtes. Apsaldējuma gadījumā meklēt medicīnisko palīdzību.
Ieelpojot Nogādāt cietušo svaigā gaisā. Ja elpošana apstājusies, veikt mākslīgo
elpināšanu. Nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību.
IESPĒJAMĀS AVĀRIJAS PĀRVADES GĀZESVADĀ UN TĀ OBJEKTOS
Pārvades gāzesvados un to objektos ir iespējamas šādas avārijas:
- Gāzes noplūde - var rasties nehermētisku savienojumu rezultātā un to var konstatēt dzirdot izplūstošai gāzei raksturīgo šņācošo skaņu un/vai sajūtot gāzei raksturīgo specifisko smaržu. Var izveidoties sprādzienbīstama gāzes koncentrācijas zona. Šādā gadījumā pat jebkurš neliels enerģijas avots (piemēram, dzirkstele) šajā zonā var izraisīt sprādzienu.
- Gāzesvada plīsums bez aizdegšanās - var rasties neparedzētas mehāniskas iedarbības rezultātā vai nepareizi ekspluatējot gāzesvadu vai to objektus. Šādu avāriju pavada izplūstošai gāzei raksturīga šņācoša skaņa un var rasties arī neatgriezeniski bojājumi gāzesvadam, to objektiem un apkārtējai videi. Tāpat izveidojas sprādzienbīstama koncentrācijas zona, kur jebkurš neliels enerģijas avots (piemēram, dzirkstele) šajā zonā var izraisīt sprādzienu.
- Gāzesvada plīsums ar aizdegšanos. Ļoti reti, bet iespējams arī gāzesvada plīsums ar tūlītēju sekojošu sprādzienu un aizdegšanos, kā rezultātā dabasgāze izplūdīs no visa vada šķērsgriezuma ar pilnu darba spiedienu un apkārtējai videi, ēkām, iekārtām tiks radīti neatgriezeniski zaudējumi. Konstatējot šādu avāriju, AS „Conexus Baltic Grid” nekavējoties atslēgs bojāto gāzesvada posmu, no cauruļvada izplūdīs vai sadegs tajā atlikušais dabasgāzes daudzums un nekavējoties uzsāks avārijas likvidēšanas darbus.
IEDZĪVOTĀJU RĪCĪBA AVĀRIJAS GADĪJUMĀ
Dzirdot sprādzienu un dabasgāzes noplūdei ar lielu spiedienu raksturīgo šņācošo skaņu un/vai sajūtot dabasgāzes specifisko smaržu, kas liecina par augstu dabasgāzes koncentrāciju, nepieciešams nekavējoties veikt šādus pasākumus:
- Pārtraukt jebkuru saimniecisko un citu darbību, kā rezultātā var rasties dzirkstele, nelietot atklātu uguni, atvienot no tīkla visas elektroierīces, izslēgt automobiļu un mehānismu darbojošos dzinējus;
- Meklēt patvērumu tuvākajā ēkā. Ja tas nav iespējams, nekavējoties doties prom no bīstamās zonas perpendikulāri vēja virzienam (tā, lai vējš pūstu no sāniem);
Uzmanību! Gāzesvada sprādziena gadījumā ar sekojošu gāzes degšanu, apmēram, 600 m zonā būs liels siltuma starojums, tāpēc nekavējoties dodieties prom no šīs zonas vai netuvojieties tai.
- Ziņot par dabasgāzes noplūdi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112, nosaucot atrašanās vietu (adresi), dabasgāzes noplūdes iespējamo vietu, savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Ja iespējams, pārliecinieties, ka apkārtējiem ir zināms par avāriju un vai ir skaidrs kā rīkoties.
- Uzturoties telpās (vēlams apakšējos stāvos), veikt aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu dabasgāzes ieplūšanu telpā:
- aiztaisīt durvis, logus, ventilācijas lūkas, dūmvadus;
- noblīvēt spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās ar ūdenī samērcētu audumu vai citu materiālu.
- Nelietot elektroslēdžus un aizsardzībai no dabasgāzes kaitīgās iedarbības lietot marles - vates apsējus, vairākkārt salocītus dvieļus, audumus vai citus gaisa caurlaidīgus materiālus, samērcējot tos ūdenī (ja ir apgrūtināta elpošana un nav pieejami minētie elpošanas ceļu aizsardzības materiāli - centieties aizturēt elpu un veikt īsas seklas ieelpas).
- Ieklausīties ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas un AS „Conexus Baltic Grid” personāla sniegtajos paziņojumos pa skaļruņiem un izpildīt tos (lai brīdinātu iedzīvotājus par avāriju vai tās draudiem, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas).
- Sagatavoties iespējamai īslaicīgai pārvietošanai drošā attālumā no bīstamās zonas vai, īpašos gadījumos - evakuācijai, līdzi ņemot personu apliecinošus dokumentus, zāles, pirmās nepieciešamības preces, naudu u.c.
- Nepieciešamības gadījumā evakuāciju, pagaidu izmitināšanu, aprūpi un īpašumu apsardzi veiks atbildīgās institūcijas (attiecīgā pašvaldība, Valsts un pašvaldības policija, Nacionālie bruņotie spēki, Labklājības ministrijas iestādes) saskaņā ar teritoriālajiem civilās aizsardzības plāniem.
- Veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā (galvassāpes, vājums, līdzsvara traucējumi un vemšana) vērsties tuvākajā medicīnas iestādē vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruņiem 112, 113 vai 03.
- Atstāt telpas tikai pēc atbildīgo valsts institūciju paziņojuma saņemšanas.
AS „Conexus Baltic Grid”
INFORMĀCIJA par pārvades gāzesvadu un to objektu aizsargjoslām, saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargjoslās
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu pārvades gāzesvadiem ir noteiktas ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt pārvades gāzesvada efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Savukārt drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.
- Ekspluatācijas aizsargjoslas.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 22.pantu ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju. Pārvades gāzesvadiem un to objektiem ir noteiktas šādas ekspluatācijas aizsargjoslas:
- gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass - 15 metru attālumā no gāzesvada ass;
- ap gāzes regulēšanas stacijām ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām - 6 metru attālumā;
- ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem – 4 metru attālumā zemējuma kontūras.
- Drošības aizsargjoslas.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 322.pantu drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā. Pārvades gāzesvadiem un to objektiem ir noteiktas šādas drošības aizsargjoslas:
2.1. ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām – drošības aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:
- līdz 300 mm – 75 metru attālumā;
- no 300 mm līdz 600 mm – 125 metru attālumā;
- no 600 mm līdz 800 mm – 150 metru attālumā;
2.2. ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megpaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai rekonstruētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:
1) 25 metri no gāzesvada ass – ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;
2) 100 metri – ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.
- Aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 56.pantu ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.2 pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
3.1. aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;
3.2. aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;
3.3. aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;
3.4. aizliegts aizkraut un norobežot ar žogiem pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;
3.5. aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;
3.6. aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;
3.7. aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
3.8. aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;
3.9. aizliegts būvēt jebkuras ēkas;
3.10. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu,
kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;
3.11. aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
3.12. aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;
3.13. aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;
3.14. ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar gāzesvadu, gāzapgades iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
3.14.1. veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,
3.14.2. veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,
3.14.3. veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
3.14.4. būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves;
3.14.5. ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,
3.14.6. veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.
- Aprobežojumi drošības aizsargjoslās.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 58.2 pantu drošības aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām tiek noteikti šādi aprobežojumi:
- aizliegts būvēt jaunas ēkas vai pārbūvēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī – ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku – pārbūvēt esošās ēkas;
- aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas pārbūvēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm;
- aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;
- aizliegts rīkot publiskus pasākumus;
- aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
- aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, gāzes regulēšanas punktu, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, šķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātā ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā;
- gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.
5. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās.
Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās ir noteikti Aizsargjoslu likuma 35.pantā, bet speciālie Aizsargjoslu likuma 56. un 58.2 pantā.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Aizsargjoslu likuma 35.panta septītā daļa nosaka, ka juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.
Savukārt 35.panta sestā daļa paredz, ka gan juridiskās, gan fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju, tas ir, ar akciju sabiedrību "Conexus Baltic Grid" (izveidota AS „Latvijas Gāze” reorganizācijas rezultātā un ir pārņēmusi no akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” dabasgāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operatora tiesības un pienākumus).
Ievērojot Aizsargjoslu likuma 35.panta sestās daļas noteikumus, akciju sabiedrība „Conexus Baltic Grid” norāda, ka jebkurai fiziskai un juridiskai personai, veicot darbus aizsargjoslā, ir šādi pienākumi:
5.1. iesniegt un saskaņot ar akciju sabiedrību „Conexus Baltic Grid” pārvades gāzesvada aizsargjoslā pildāmo darbu plānu (projektu) un 5 darba dienas pirms darbu uzsākšanas izsaukt akciju sabiedrības „Conexus Baltic Grid” pārstāvi (tālr. 67819033, 67819003, e-pasts: info@conexus.lv), un iepazīstināt ar objektu un veicamo darbu specifiku;
5.2. personālam, kas piedalās darbu veikšanā pārvades gāzesvada aizsargjoslā, ir jābūt darbu veikšanas instrukcijai, kā arī ar akciju sabiedrību „Conexus Baltic Grid” rakstiski saskaņotai darbu veikšanas atļaujai (vienošanās par noteikumiem zemes darbu izpildei gāzesvada aizsargjoslas zonā).
6. Aizsargjoslu likuma 61.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.
7. Aizsargjoslu likuma prasību neievērošana var radīt pārvades gāzesvada avārijas stāvokli,
kura sekas var būt materiālo vērtību un cilvēku bojāeja, kā arī ilgstošs gāzes piegādes pārtraukums patērētājiem, tādējādi fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpj iepriekš minētās prasības, var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8. Jautājumus, kas saistīti ar darbu izpildi pārvades gāzesvada un to objektu aizsargjoslās, risināt akciju sabiedrībā „Conexus Baltic Grid”, Stigu ielā 14, Rīgā, LV-1021.
Saziņas līdzekļi:
Akciju sabiedrība „Conexus Baltic Grid”
tālr.67819032, info@conexus.lv
tālr.67819017 - diennakts dispečeri
26.09.2016.
Tapusi jauna vides filma "Plastmasas maisiņa ceļš"
Aktualizējot plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un draudus cilvēka veselībai, “Zaļā josta” laidusi klajā jaunu informatīvi izglītojošu īsfilmu “Plastmasas maisiņa ceļš”. Filmā atklājas dokumentāli kadri no pasaules piesārņotākajām vietām un plastmasas iepakojuma radītā piesārņojuma dēļ cietušajiem dzīvniekiem un putniem, sniegts ieskats maisiņu izgatavošanas un pārstrādes procesā, kā arī skaidrota pareiza rīcība ar plastmasas atkritumiem un iespējas plastmasu aizstāt ar videi draudzīgām alternatīvām. Plašāka informācija par filmu un tās saturu pielikumā pievienotā relīzē.
Filmas pilnā versija: https://youtu.be/Tm1tYih-erc
Filmas saīsinātā versija ar infografikiem un datiem: https://youtu.be/wL4TKjoerig
SIA „Zaļā josta” kolektīvs
www.zalajosta.lv
08.09.2016.
Dobeles un 60 citas Latvijas pašvaldības pievienojas Cūkmena koka manifestam
2. septembrī Jaunjelgavā notika kārtējā Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas sanāksme. Tās ietvaros Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss iepazīstināja ar kokrūpniecības nozares attīstību un koka būvju popularizēšanu, savukārt AS Latvijas valsts meži radītais dabas draugs un tīru mežu aizstāvis Cūkmens, turpināja šovasar iesākto sarunu ar Latvijas pašvaldībām un pasniedza koka manifestu Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājam Guntim Libekam. Kopā ar Jaunjelgavu koka manifestam par koka vērtību un tā popularizēšanu ikdienā pievienojās vēl 60 Latvijas pašvaldības, tostarp Dobeles pašvaldība, apņemoties godāt koku kā labāko materiālu sadzīvē un būvniecībā.
Līdzās Cūkmena koka manifestam, kas tika pasniegts Cūkmena Kokmīļu darbnīcas Vislatvijas tūres ietvaros 5 pilsētām - Jelgavai, Valmierai, Rēzeknei, Liepājai un Rīgai, aizvadītajā piektdienā pievienojās vēl 60 pašvaldības, tostarp Dobele. Cūkmens aicināja cienīt, godāt un mīlēt koku kā savu tuvāko.
Attīstoties kokrūpniecības nozarei un ražojot aizvien tehnoloģiski sarežģītākus un naudas izteiksmē dārgākus koksnes izstrādājumus, arī Latvijas zaļā zelta – meža – vērtība ik gadu pieaug. Kristaps Klauss norāda, ka kopš 2000. gada meža nozares eksporta vērtība palielinājusies trīs reizes, un turpina augt. Eksperts arī sniedza ieteikumus, kā sekmēt koksnes izmantošanu būvniecībā.
Latvijā lielākajā ģimenes portālā www.mammamuntetiem.lv šogad veiktajā sabiedrības aptaujā noskaidrots, ka 65,2% respondentu vēlas, lai viņu apdzīvotajā vidē būtu vairāk koka izstrādājumu – sākot ar materiāliem ēku celtniecībai un beidzot ar mēbelēm mājokļu iekārtošanai un bērnu rotaļlietām. Vecāku lielākā vēlme būtu, ja pašvaldību izglītības iestādēs, kurās bērni pavada lielāko dienas daļu, renovācijai un celtniecībai izmantotu ekoloģisku un veselībai draudzīgu materiālu – koksni.
Cūkmens šajā vasarā ar Cūkmena Kokmīķu darbnīcu viesojās lielākajās Latvijas pilsētas un mācīja gan lieliem, gan maziem mīlēt, rūpēties un pareizi izmantot koku. Bērni iepazina koka labās īpašības, gatavojot koka lellītes, vizītkartes un citas rotaļlietas. Darbnīca bija pieejamas arī aizraujošas un izglītojošas galda spēles. Līdztekus, ikvienam interesantam bija iespēja noskatīties animācijas īsfilmu Koks – veselīgs materiāls.
Vairāk informācijas:
Inese Blaune,
Sabiedrisko attiecību konsultante
M: 26196529
E: inese@deepwhite.lv
15.02.2016.
''Latvijas Zaļais punkts" aicina skolēnus piedalīties konkursā "Mēs šķirojam. Pievienojies mums!"
AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar Rimi un CIDO aicina skolēnus no visas Latvijas piedalīties radošo darbu konkursā ''Mēs šķirojam. Pievienojies mums!", kas norisināsies no šī gada 15.februāra līdz 7.martam.
Konkursā ikviens 1. līdz 12. klašu skolēns, skolēnu grupa vai klase ir aicināti sagatavot un iesūtīt reklāmas maketu par atkritumu šķirošanas nozīmīgumu ikdienā. Reklāmas makets drīkst būt zīmēts, līmēts, datorgrafikā, kolāžā vai radīts citā tehnikā.
Kaspars Zakulis, AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors: "Radošais konkurss rosinās skolēnus izvērtēt, kādēļ atkritumu šķirošana ir svarīga un kļūst par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Dzīvot videi draudzīgi un šķirot atkritumus ir mūsdienīgi un ar laiku tas kļūs pašsaprotami. Konkurss noteikti paplašinās jauniešu zināšanas par atkritumu šķirošanu. Radošākos skolēnus sagaida arī lieliska balva - "Lielā šķirošanas stafete" kopā ar atraktīvām personībām - Armandu Tripānu un Martu Kalēju."
Iesniegtos darbus vērtēs konkursa "Mēs šķirojam. Pievienojies mums!" žūrija, kas izvēlēsies 10 oriģinālākos un radošākos darbus.
Inga Bite, „Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja: "Rimi arvien iesaistās sabiedrības izglītošanā gan attiecībā uz veselību, gan videi draudzīgu saimniekošanu, kur liela nozīme ir tieši bērnu un jauniešu uzrunāšanai. Tāpēc kopā ar "Latvijas Zaļo punktu" aicinām iesaistīties visas Latvijas skolas un skolotājus, lai aiznestu videi draudzīgas dzīvošanas ideju līdz mūsu jaunākajai paaudzei, atraktīvā veidā kopīgi mācoties un mudinot aizdomāties par atkritumu šķirošanas nozīmi mūsu ikdienā."
Inese Lielpinka, AS "CIDO Grupa" pārstāve: "Latvijā vienlaicīgi ar "zaļo domāšanu" attīstās arī atkritumu šķirošanas tradīcijas. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ievēro videi draudzīgas dzīvošanas pamatprincipus. Uzskatām, ka būtiski ir izglītot bērnus jau no mazotnes par vides jautājumiem un atkritumu šķirošanas lomu vides saglabāšanā."
Labāko desmit darbu autori savai klasei balvā iegūs atraktīvu un sportisku pasākumu - "Lielā šķirošanas stafete" populārā sporta žurnālista Armanda Tripāna un lieliskās sporta deju dejotājas Martas Kalējas vadībā. Uzvarētāju radošo darbu maketi tiks publicēti nacionālajos vai reģionālajos laikrakstos. Radošā konkursa "Mēs šķirojam. Pievienojies mums!" nolikums un nosacījumi pieejami AS "Latvijas Zaļais punkts" mājas lapā - www.zalais.lv
Papildu informācija:
Dace Jansone,
Korporatīvās komunikācijas direktore
tālr. 67039816; mob.tālr. 28655072
dace@zalais.lv;
www.zalais.lv
07.10.2015.
2015. gada 30. septembrī, Jelgavā, viesnīcā "Hotel Jelgava" notika interaktīvs apmācību seminārs "Klimats un energopārvaldība. Izaicinājumi un iespējas".
Klimata pārmaiņas ietekmē visus ekonomiski aktīvos sektorus: mājsaimniecības, pašvaldības, mežsaimniecības, lauksaimniecības un arī rūpniecības uzņēmumus. Katrā no tiem ir daudz dažādu specifisku jautājumu, kas jārisina. Tomēr lielākoties tos vieno vēlme samazināt augstās enerģijas izmaksas apkures vajadzībām, elektroenerģijas ražošanai un citām vajadzībām. Pētījumi rāda, ka visos sektoros ar vienkāršu enerģijas patēriņa uzskaiti un mazu investīciju pasākumu ieviešanu var panākt izmaksu ietaupījumu vismaz par 5-10%.
Seminārā tika runāts par klimata pārmaiņu būtību un nozīmību Latvijā, energoplānošanas sasaisti ar klimata pārmaiņu jautājumiem no valstiskā un pašvaldības aspekta, klimata politikas aktualitātēm. Tika apskatīta vairāku Latvijas pašvaldību pieredze energopārvaldības ieviešanā, dots ieskats vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas risinājumos un skaidroti ar ēku energoefektivitāti cieši saistītie aspekti - iekštelpu mikroklimats un gaisa kvalitāte renovētajās ēkās. Siltumapgādes sektorā tika runāts par energoapgādes kartēšanu kā metodi esošās un plānotās siltumapgādes sistēmas raksturošanai un analīzei.
Diskusiju laikā dalībnieki dalījās savā pieredzē jautājumos, kas saistīti ar energopārvaldības ieviešanu, ēku energoefektivitāti un siltumapgādi. Tika meklētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā "Kādam būtu jābūt pašvaldības CO2 emisiju samazinājuma mērķim vidējā un ilgtermiņā?", "Kādas ir būtiskākās barjeras un iespējamie risinājumi energoplānos noteikto enerģijas samazināšanas pasākumu sistemātiskai ieviešanai un monitoringam?". Aktīvas diskusijas izvērtās par enerģijas lietotāja uzvedības būtisko lomu šo mērķu sasniegšanā un iespējām to mainīt.
Šoreiz apmācību semināru apmeklēja ne tikai reģiona pašvaldības un nozaru pārstāvji, bet arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki un studenti, kas aktīvi iesaistījās diskusijās un ļāva uz galvenajiem jautājumiem paskatīties no jauna skatu punkta.
Šie apmācības kursi tika organizēti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas projektu konkursa „Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām" projekta "Jaunu metožu lietojums apmācībās par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu" ietvaros. Projektu koordinē SIA „Ekodoma" sadarbībā ar Jūrmalas, Salaspils un Saldus pašvaldībām.
Tuvākie šāda veida semināri notiks 14.oktobrī Liepājā, 28.oktobrī Daugavpilī un 12.novembrī Rīgā. Lai pieteiktos uz bezmaksas apmācību semināru, rakstiet e-pastu seminars@ekodoma.lv.
22.09.2015.
"Zaļā josta" divpadsmito gadu pēc kārtas rīko makulatūras vākšanas kampaņu Latvijas izglītības iestādēs
Arī šajā - 2015./2016. mācību gadā "Zaļā josta" izsludina makulatūras vākšanas konkursu Latvijas izglītības iestādēm "Tīrai Latvijai!".
Jau divpadsmito gadu pēc kārtas konkurss apvienos izglītības iestāžu audzēkņus, sākot no pašiem mazākajiem un beidzot ar augstskolu studentiem, kopīgā darbā, lai atbrīvotu plauktus, skapjus un bēniņus no veciem papīriem un kartoniem, gādājot par to pārstrādi vērtīgās otrreizējās izejvielās.
Konkurss ik gadus pulcē simtiem izglītības iestāžu un tūkstošiem bērnu, lai pievērstu viņu uzmanību makulatūras šķirošanas nepieciešamībai un nozīmei ikdienas dzīvē, tādējādi veidojot izpratni, ka pareizi sašķiroti un pārstrādei nodoti atkritumi kļūst par vērtīgām izejvielām jaunu produktu ražošanā.
2015./2016. mācību gadā makulatūras vākšanas konkursam "Tīrai Latvijai!" aicinātas pieteikties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes. Lai iesaistītos konkursā, izglītības iestādes pārstāvim līdz 2015.gada decembra beigām jāreģistrē skola konkursa elektroniskajā datu bāzē "Zaļā josta" mājaslapā www.zalajosta.lv, un jāmudina audzēkņus vākt makulatūru. Makulatūru būs iespējams nodot līdz 2016.gada martam, organizatori nodrošinās tās periodisku izvešanu. Uzvarētāji un konkursa kopējie sasniegumi tiks paziņoti maijā.
Makulatūras vākšanas konkurss "Tīrai Latvijai!" ir kļuvis par ilgtermiņa tradīciju un tajā ik gadu piedalās arvien lielāks dalībnieku skaits. Pagājušajā mācību gadā makulatūras vākšanas kampaņā iesaistījās 378 izglītības iestādes, kopā savācot un nododot pārstrādei 1083 tonnas 310 kg makulatūras. Konkursa noslēgumā balvas saņems ikviens dalībnieks, jo, paralēli konkursa organizatoru sagādātajām naudas balvām un vērtīgām vides izziņas ekskursijām, ikviena izglītības iestāde par katru nodoto papīra tonnu pretī saņems 5 kg zīmēšanas vai biroja papīru. Īpaši izcelti un apbalvoti tiks arī desmit čaklākie individuālie makulatūras vācēji.
2015./2016. mācību gadā makulatūras vākšanas konkursu "Tīrai Latvijai!" "Zaļā josta" rīko sadarbībā ar SIA "Līgatnes papīrs", SIA "Clean R", SIA "AP Kaudzītes", AS "Latvijas valsts meži" un Valsts izglītības satura centru.
Plašāka informācija par konkursu:
Ilze Liepa-Balode, "Zaļā josta" pārstāve, tālr. 67808112, mob.tālr.: 29154531, e-pastskonkurss@zalajosta.lv, www.zalajosta.lv
Informāciju sagatavoja:
Ilze Liepa-Balode,
"Zaļā josta" pārstāve
31.03.2015.
Stikla šķirošanas konkursā „Es gribu - es šķiroju! Stiklu!" darbus pieņems līdz 7.aprīlim
Atsaucoties skolēnu lūgumiem, stikla šķirošanas konkursa „Es gribu - es šķiroju! Stiklu!" organizators AS „Latvijas Zaļais punkts" pagarina darbu pieņemšanas termiņu līdz 7.aprīlim.
Konkursa laikā skolēniem ir jāizveido un jāiesūta interesants video vai foto stāsts, kas atbild uz jautājumu „Kā es šķiroju stikla pudeles un burkas?". Iesūtītos radošos darbus vērtēs komisija un aktīvākajās un radošākajās skolās notiks stikla šķirošanas treniņš TV personību Annas Rozītes un Kaspara Zlidņa vadībā. Oriģinālāko darbu autori saņems arī individuālas balvas. Interesantākie un labākie iesūtītie darbi tiks publicēti AS „Latvijas Zaļais punkts" sociālo tīklu lapās Facebook, Draugiem.lv un Youtube.
Par šķirošanas treniņiem stāsta Kaspars Zlidnis: „Es vienmēr dzīvē meklēju jaunus izaicinājumus un aicinu arī citus to darīt. Ja kāds man saka: „Es to nevaru!", atbildu: „Muļķības! Vajag tikai atrast pareizo motivāciju un mērķtiecīgi iet uz rezultātu. Šķirošanas treniņos atradīsim pieeju katram, kā trenēt gribu un prasmes šķirot!".
Anna Rozīte: „Pavasaris ir lielisks laiks, kad ne vien iemīlēties, bet arī sākt jaunu ieradumu. Es aicinu visus puišus un meitenes aktīvi iesaistīties konkursā, un izcīnīt šķirošanas treniņu savā skolā. Mēs ar Kasparu jums parādīsim tādus trikus un paņēmienus, kas neatstās vienaldzīgu pat skeptiskāko skolēnu!".
Plašāka informācija par konkursu „Es gribu - es šķiroju! Stiklu!" un nolikums pieejams www.zalais.lv
Šķirošanas treniņi ir AS Latvijas Zaļais punkts iniciatīva, kas tiek īstenota sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru un atkritumu apsaimniekošanas operatoriem visā Latvijā.
Par AS „Latvijas Zaļais punkts":
AS „Latvijas Zaļais punkts" ir pirmā un lielākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā, kas Latvijā strādā jau 15 gadus. AS „Latvijas Zaļais punkts" rūpējas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču šķirošanas, savākšanas un pārstrādes sistēmu izveidi visā Latvijas teritorijā. AS „Latvijas Zaļais punkts" misija ir radīt ilgtermiņa risinājumus tīras vides saglabāšanai nākamajās paaudzēs. Kā viena no galvenajām „Latvijas Zaļā punkta" prioritātēm ir darbs un komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot, palīdzot un iedvesmojot cilvēkus šķirot atkritumus.
Papildu informācija:
Dace Jansone
Korporatīvās komunikācijas direktore
tālr.: 67039816
mob.tālr.: 28655072
06.03.2015.
Zemgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns
2014. - 2020. gadam
03.03.2015.
03.11.2014.
Atvērts elektrības tirgus - ko tas nozīmē un kā jārīkojas iedzīvotājiem?
Saskaņā ar šā gada 3. marta valdības lēmumu, ar kuru tika pārcelta pāreja uz brīvu elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, tā atvēršana notiks kā plānots - 2015. gada 1. janvārī. Līdz ar to „viens elektrības piedāvājums visiem" beigs pastāvēt. Faktiski tas nozīmē, ka elektrība kļūst par preci, ko turpmāk tirgos vairāki, savstarpēji konkurējoši tirgotāji, bet iedzīvotājiem jāizvēlas piemērotākais piedāvājums.
Kāpēc jāatver elektroenerģija tirgus mājsaimniecībām?
Atverot elektroenerģijas tirgu, Latvija īsteno valsts attīstībai un iedzīvotājiem svarīgo enerģētiskās neatkarības mērķi - iespēju pirkt elektrību par izdevīgākām cenām Ziemeļvalstu tirgū. Izmantojot jaunizbūvētos elektroenerģijas piegādes ceļus, tā vajadzīgajā apjomā tiks piegādāta uz Latviju, piemēram, no Zviedrijas vai Somijas caur Igauniju.
Nav piepildījušās bažas, ka atvērtajā tirgū nebūs pietiekamas konkurences. Konkurence starp tirgotājiem pastāv, un tā pat saasinās. Gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju bija izteikuši četri tirgotāji, savukārt šobrīd - jau septiņi, no kuriem trijiem - AS „Latvenergo", SIA „Baltcom TV" un SIA „WIN Baltic" jau ir spēkā esoši piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības piedāvājumiem iepazīstinās līdz gada beigām vai nākamajā gadā.
Līdzīgi kā, saglabājot tālruņa numuru, līdz šim izvēlējāties sev piemērotāko mobilo sakaru operatoru un tarifu plānu, Jūs varat izvēlēties elektroenerģijas piedāvājumu. Pirmo reizi Latvijā elektrību varēs nopirkt kopā arī ar citiem mājoklī svarīgiem pakalpojumiem, piemēram, kā komplektu, kurā iekļauts arī internets, TV un telefons.
Elektroenerģijas piegādes ceļš līdz klientiem nemainās - jauni vadi un kabeļi nevienam nav jāvelk, skaitītāji nav jāmaina, jaunas kontaktligzdas mājokļos arī nav jāierīko. Visi tirgotāji izmantos valsts elektrotīklu, ko ikdienā uztur un attīsta AS „Sadales tīkls". Elektrību līdz iedzīvotāju mājām kā līdz šim piegādās AS „Sadales tīkls", tāpēc arī iedzīvotājiem reģionos nav atšķirības no iedzīvotājiem pilsētās - visi tirgotāji izmantos valsts kopējo elektrotīklu; nevienam tirgotājam jauni vadi un kabeļi līdz savu klientu mājoklim nebūs jāvelk.
Kas ir svarīgi un kā jārīkojas iedzīvotājiem?
Jums vajadzētu zināt elektrības vidējo mēneša patēriņu un termiņu, līdz kuram jāizdara izvēle. Savs ikmēneša patēriņš ir jāzina, lai spētu adekvāti izvērtēt tirgotāju piedāvājumus. Tas ir galvenais rādītājs, ap kuru veidojas tirgotāju piedāvājumi.
Otra lieta - piedāvājuma izvēles termiņi. Sava izvēle ir jāizdara līdz 15. decembrim, ja vēlaties mainīt tirgotāju un/vai kādu no tirgotāju piedāvājumiem jau no 1. janvāra. Ja nevēlaties neko mainīt vai neesat vēl iepazinies ar sev piemērotāko elektroenerģijas piedāvājumu, neuztraucieties - elektroenerģija Jums tiks nodrošināta! To turpinās nodrošināt esošais elektroenerģijas tirgotājs universālā pakalpojuma ietvaros. Tomēr ir jāņem vērā, ka tā var būt dārgāka, nekā ja klients būs izvēlējies piedāvājumu atbilstoši mēneša patēriņa.
Jūs varat mainīt elektroenerģijas tirgotāju vai piedāvājumu katru mēnesi - par to jāvienojas ar jauno tirgotāju līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam. Iesakām to darīt savlaicīgi, negaidot mēneša 15. datumu. Līdz tirgotāja vai piedāvājuma nomaiņai ir jāapmaksā visi līdzšinējie patērētās elektroenerģijas rēķini.
Kam jāpievērš uzmanība elektrības piedāvājumos?
Izvērtējot piedāvājumus, ir jāskatās uz vairākiem faktoriem, ne tikai 1 kWh cenu. Piemēram, kur elektrības rēķinu var apmaksāt lētāk. Pastāv liela atšķirība starp drukātu rēķinu pa pastu un elektronisku rēķinu, kā arī norēķinu iespējām tirgotāju portālos, kas rēķinu apmaksu nodrošina bez maksas, internetbanku, pasta nodaļu un bankas filiāli.
Ja Jums ir vairāki objekti, piemēram, māja un vasarnīca, ar atsevišķiem skaitītājiem, tos var apvienot vienā līgumā un rēķinā. Tā iegūsiet izdevīgāku elektrības cenu un ietaupīsiet, apmaksājot rēķinu. Par šādu iespēju jautājiet savam tirgotājam.
Informāciju par uzņēmumiem, kas tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām, varat iegūt portālos www.e-st.lv, www.sadalestikls.lv, kā arī rakstot uz st@sadalestikls.lv vai zvanot uz 80 200 403.
Kam tiks sniegts valsts atbalsts?
Atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, ir padomāts, kā sniegt atbalstu tām sabiedrības grupām, kam tas visvairāk nepieciešams - trūcīgajām un maznodrošinātajām personām, kā arī daudzbērnu ģimenēm.
Daudzbērnu ģimenēm tiks nodrošināta iespēja iegādāties 300 kWh mēnesī par elektrības cenu, kas līdzvērtīga līdzšinējam Starta tarifam. Lai saņemtu atbalstu, ir jāpiesakās AS Latvenergo (www.e-latvenergo.lv vai klientu apkalpošanas centros).
Savukārt trūcīgām un maznodrošinātām personām tiks nodrošināta iespēja iegādāties 100 kWh mēnesī par elektrības cenu, kas līdzvērtīga līdzšinējam Starta tarifam. Lai saņemtu atbalstu, savas pašvaldības sociālajā dienestā jānoformē šādas personas statuss un turpat jāpaziņo AS „Latvenergo" līguma numurs, uz kuru atbalstu attiecināt. Atbalstam papildus pieteikties nav nepieciešams, jo pašvaldības sociālais dienests visu nepieciešamo informāciju nosūtīs AS „Latvenergo".
Papildu informācijai:
AS „Sadales tīkls"
E-pasts: st@sadalestikls.lv
www.e-st.lv
www.sadalestikls.lv
twitter.com/sadalestikls
facebook.com/sadalestikls
Klientu serviss: 80 200 403
Bojājumu pieteikšana: 80 200 404
25.11.2014.
Lielā talka 2015.gadā norisināsies 25.aprīlī
Pēdējā aprīļa sestdiena jeb 25.aprīlis būs tā diena nākamajā gadā, kad visa Latvija atkal tiks aicināta vienoties kopīgās vides sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātes Lielās Talkas 2015 ietvaros. Nākamā gada talka ieies vēsturē ar starptautisku skanējumu, ko jau februārī aizsāks Rīgā notiekošā visu pasaules talkošanas kustību dalībvalstu konference.
Arī nākamgad ikviens tiks aicināts "pielikt roku", lai tiktu sasniegts Lielās Talkas galvenais mērķis un Latvija savā simtgadē būtu tīrākā un sakoptākā valsts pasaulē. Kā ierasts arī šajā reizē notiks ne tikai atkritumu vākšana, bet arī vides labiekārtošanas pasākumi, kas ar katru gadu kļūst par aizvien nozīmīgāku talkas sastāvdaļu.
"Savācamo atkritumu ar katru gadu kļūst arvien mazāk - tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa. Lielā Talka noslēgsies 2018.gadā, kad Latvijas valsts 100 gadu jubilejā mēs ar lepnumu varēsim pasludināt Latviju par tīrāko valsti pasaulē. Tas būtu solis tuvāk tam, lai Latvija kļūtu par eko valsti, kurā vides kvalitāte atbilstu pasaules augstākajiem standartiem. Mūsu pūles sakopt savu zemi ir pamanījusi arī pasaules talku kustība "Let's Do It!", kā rezultātā Latvija ir tikusi pie goda nākamajā gadā rīkot starptautisku konferenci "Clean World 2015" un uzņemt vides aktīvistus no visas pasaules. Domājams, ka šis būs skaists un iedvesmojošs ievads nākamā gada talkai," stāsta Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Starptautiskās konferences tēma ir "Cilvēks un tā ietekme uz Planētas veselību", bet iedvesmu tās dalībniekiem sniegs dzejnieka Raiņa vārdi "Pastāvēs, kas mainīsies!". Šobrīd vēl norisinās pieteikšanās dalībai konferencē, bet jau atsaucību ir izrādījušas 20 valstis un pieredzes apmaiņā uz Latviju ieradīsies vides jautājumu speciālisti no arī no tādām valstīm, kā Indija, Nigērija, Senegāla, Filipīnas, Kongo, Ēģipte, Armēnija un Indonēzija. Konferences norises laiks ir no 18. līdz 21. februārim un tās laikā tiks apspriesti tādi jautājumi, kā globālā atkritumu problēma, dabas un cilvēku veselība, kā arī dalībvalstu pieredze organizējot talkas dažādās pasaules valstīs.
Starptautiskā konference "Let's Do It! Clean World Conference" ir nu jau ikgadējs pasākums, kas aicina vienkopus sabiedrības līderus, lai runātu par vides aizsardzībā aktuāliem jautājumiem. Konferences dalībnieki ir starptautiskās talku kustības "Let's Do It!" dalībvalstu pārstāvji, kas šobrīd aptver jau 112 pasaules valstis. Kustības "Let's Do It!" galvenais mērķis ir aicināt cilvēkus piedalīties vides sakopšanas pasākumos un aktualizēt vides piesārņojuma problēmu ar dažādiem izglītojošiem pasākumiem. Tā kā sakopšanas talkas katrā dalībvalstī notiek atšķirīgos laikos, šī konference ir kā sava veida saistmateriāls, lai sapulcētu vienkopus starptautiskos aktīvistus un dalītos ar savām idejām, pieredzi, mācītu citus un gūtu jaunu motivāciju.
Sakopsim Latviju un pasauli kopā!
Madara Laicāne,
Lielās Talkas mediju koordinatore
Baltijas Komunikāciju centrs
Mob. +371 28352319
E-pasts: prese@talkas.lv
www.talkas.lv
04.09.2014.
Āfrikas cūku mēris Latvijā - pasākumi, rīcības un aizliegumi
Informē Pārtikas un veterinārais dienests, tālrunis uzziņām 20260400
27.03.2013.
Pārstrādei nodod tikai ceturto daļu no videi kaitīgajiem atkritumiem
2012. gadā pārstrādei nodoti tikai 26% no realizētajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, liecina Latvijā lielākā videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāja „Latvijas Zaļais elektrons" darbības rezultāti.
Neskatoties uz to, ka ar katru gadu pieaug pārdoto elektropreču apjoms, sabiedrības izpratne un paradumi par nolietotās elektrotehnikas nodošanu nemainās. Arī iepriekšējos gados pārstrādei nodots vien nedaudz vairāk par ceturto daļu no tirgū realizētajām iekārtām.
Pēc A/S „Latvijas Zaļais elektrons" datiem 2012. gadā populārākajās preču grupās iedzīvotāji viss aktīvāk nodevuši: monitorus - 49% no šinī gadā realizētajām apjoma, mobilos telefonus - 25%, televizorus - 20%, liela izmēra mājsaimniecības iekārtas - 25% (veļasmašīnas, elektriskās cepeškrāsnis, mikroviļņu krāsnis, radiatori u.c.), liela izmēra dzesēšanas iekārtas (ledusskapji, saldētavas u.c.) - 25%, IT un elektronisko sakaru iekārtas (peles, printeri, skaļruņi, procesori, klaviatūras, kopētāji, telefoni, projektori u.c.) - 25%. Uz katru Latvijas iedzīvotāju pārstrādei gadā ir jānodod 4kg elektrisko un elektronisko iekārtu, Latvijā šis skaitlis joprojām ir nedaudz virs diviem kilogramiem no cilvēka.
„Lai uzlabotu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes rezultātus un spētu tuvoties Eiropas Savienības (ES) direktīvas noteiktajiem rādītājiem, ir nepieciešams steidzami uzsākt vairākus pasākumus valstiskā līmenī. Būtiskākais ir izskaust nelegālo savākšanas plūsmu, kad uzņēmumi bez atļaujām piedāvā atkritumu izvešanu. Arī elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji aktīvāk jāpiesaista atbildībai par iekārtu pārstrādi, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Turklāt valstī jāievieš iedzīvotājiem draudzīgāki un pieejamāki atkritumu savākšanas risinājumi, piemēram, nodrošinot iespēju nolietoto tehniku nodot tur pat, kur tā iegādāta - tirdzniecības vietās," skaidro A/S „Latvijas Zaļais elektrons" pārstāvis Ilgmārs Purmalis. „Mūsu sabiedrībā turpinās krāšanas kults, kas joprojām nolietoto tehniku liek uzglabāt pieliekamajos, bēniņos, saimniecības telpās un garāžās. Gan ražotājiem un pārdevējiem, gan pārstrādātājiem un patērētāju organizācijām ir jāizglīto sabiedrība, informējot un skaidrojot šādas rīcības nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi."
Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā 2009. gadā bija ievērojams kritums elektrisko un elektronisko iekārtu realizācijas apjomā, toties kopš 2010. gada daudzās elektrisko un elektronisko iekārtu grupās pārdošanas apjomi ir gandrīz dubultojušies. Savukārt iekārtu pārstrādes apjoma pieaugums ir nepietiekams un nespēs sasniegt rādītājus, kas ļautu 2016. gadā izpildīt ES regulējumu.
ES direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem Latvijai jau tā noteikti zemāki iekārtu savākšanas rādītāji. Tomēr līdzšinējās tendences ļauj prognozēt, ka noteiktajā termiņā - 2016. gadā - nespēsim sasniegt noteiktos rādītājus, pārstrādei savācot 40% no iepriekšējos trīs gados tirgū realizētajām elektrisko un elektronisko iekārtām. Tādējādi pret Latviju var tikt vērstas soda sankcijas, kas valstij var izmaksāt vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus.
Latvijai un vēl deviņām dalībvalstīm, kam nav atbilstošas infrastruktūras un ir zemāks elektrisko un elektronisko iekārtu patēriņš, līdz 2016. gadam būs jāsavāc 40% no iepriekšējos trīs gados tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu. Līdz 2021. gadam savākto atkritumu īpatsvars jāpalielina līdz 65% no iepriekšējos 3 gados pārdotā daudzuma vai 85% no valsts teritorijā radītajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.
Kā nodot nederīgās elektriskās un elektroniskās iekārtas?
Lielās nolietotās elektrotehnikas savākšanu varat pieteikt, zvanot uz "Latvijas Zaļā elektrona" bezmaksas tālruni 800 00 515. Pakalpojums Rīgā un Pierīgā ir bez maksas. Zvanot uz norādīto tālruni, iespējams uzzināt arī papildus informāciju par atkritumu punktu atrašanās vietām, pieņemtajiem atkritumu veidiem, darba laikiem un kontaktiem visā Latvijā. Savukārt mazās nolietotās elektrotehnikas savākšanai "Latvijas Zaļais elektrons" ir izvietojis īpašas kastes „Maxima XX" un „Maxima XXX" veikalos. Tāpat vecās elektropreces var nodot „RD Electronic" veikalos.
Lai mazinātu draudus apkārtējai videi un uzlabotu pārstrādei atdoto nolietoto elektropreču apjomu, pavasarī tiks atsākta iedzīvotāju informēšanas un nolietotās elektrotehnikas savākšanas kampaņa visā Latvijā. Līdz ar sniega nokušanu ceļā pa Latviju dosies vides objekts Elektromonstrs, kas simboliski ataino Latvijas iedzīvotāju nolietotās elektrotehnikas uzkrājumus.
Informāciju sagatavoja:
Lāsma Trofimova,
A/S „Latvijas Zaļais elektrons" sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 67201460, 26480407
E-pasts: lasma.trofimova@ka.lv
www.lze.lv
03.12.2012.
Latvijas uzņēmēji aktīvi taupa resursus, kā arī pusē no pašmāju birojiem tiek šķiroti atkritumi
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu ikdienā pievērš uzmanību resursu taupīšanai, visbiežāk- mazinot papīra un elektroenerģijas patēriņu, secināts SIA "Zaļā josta" veiktajā Latvijas uzņēmumos strādājošo grāmatvežu un finanšu speciālistu aptaujā šī gada novembra beigās.
Aptauja tika organizēta ar mērķi noskaidrot, vai un cik lielu uzmanību ikdienā uzņēmumi velta resursu taupīšanai un iespējai ar videi draudzīgu ieradumu praktizēšanu ietaupīt finanšu līdzekļus.
Kā secināts aptaujā, biežāk īstenotā „zaļā" aktivitāte darba vietās ir rūpīga sekošana līdzi liekā apgaismojuma izslēgšanai telpās, kur tas nav nepieciešams, taupot elektrību, saudzējot vidi un samazinot rēķinu par elektroenerģiju. Šādu rīcību ikdienā savā darba vietā praktizē 87% aptaujāto.
82% respondentu norādījuši, ka ietaupa biroja papīru, drukājot dokumentus uz abām lapas pusēm. Turklāt 46% respondentu atzinuši, ka aktīvi šķiro makulatūru savā darba vietā un nodod to otrreizējai pārstrādei.
"Apkopojot aptaujas rezultātus, secinām, ka atkritumu šķirošana tiek veikta pusē no aptaujātajām darba vietām- to atzina 46% no aptaujas dalībniekiem, savukārt 10% norādījuši, ka to dara daļēji," stāsta Laima Jekšiņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.
Populārākā vides saudzēšanas aktivitāte Latvijas uzņēmumu vidū ir vides sakopšanas talku rīkošana, kurās pēdējo divu gadu laikā piedalījušies 61% no aptaujātajiem uzņēmumiem. Tai seko koku stādīšanas talkas, kā arī dalība makulatūras vākšanas aktivitātēs.
Papildus informācija:
Laima Jekšiņa,
SIA "Zaļā josta" mārketinga vadītāja
Tālr.: 6 7808294, e-pasts: laima.jeksina@zalajosta.lv
www.zalajosta.lv
29.10.2012.
Makulatūras pārstrādē Latvijā svarīga ikviena iniciatīva Ieskats makulatūras pārstrādes nozarē Latvijā
Vairāk nekā puse izejmateriāla makulatūras pārstrādei tiek importēta, un vien niecīga daļa pārstrādātās makulatūras paliek Latvijā. Izgāztuvēs ik gadu nonāk aptuveni 80 000 t papīra. Aktīvākie makulatūras vācēji un šķirotāji vēl aizvien ir pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un skolu jaunieši.
Saskaņā ar statistikas datiem, papīra patēriņš un līdz ar to arī makulatūras apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā gadā veido 78 kg jeb aptuveni 170 000 tonnu papīra. "Salīdzinot, tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē tik daudz papīra, cik iegūst no viena koka. Eiropas attīstīto valstu vidējais papīra patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 200 kg papīra, bet, piemēram, Somijā šis skaitlis sasniedz 280kg," stāsta Mārtiņš Krūmiņš, "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs.
Pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, var iegūt 800 kg papīra. Papīrfabrikā "Līgatne" ik dienu pārstrādā 35 t makulatūras, gadā pārstrādājot vidēji 13 000 t makulatūras. 80% produkcijas tiek eksportēts uz Ukrainu, Igauniju, Slovākiju, Somiju, kopumā eksportam sasniedzot 20 ārvalstis. Latvijā saražotajai produkcijai ir niecīgs pieprasījums. Oļesja Dreimane, Papīrfabrikas „Līgatne" mārketinga vadītāja stāsta, ka fabrika ik dienu strādā ar 100% noslodzi 24 stundas 7 dienas nedēļā, tomēr būtu kļūda pieņemt, ka makulatūras pārstrāde Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi vērā ņemamu kāpumu. Pārstrādes apjomu pieaugumu pamatā ir fabrikas tehniskās specifikācijas, bet ne tirgus tendences. "Aizvien puse izejmateriāla tiek ievesta no ārvalstīm. Makulatūras piegādes veic atkritumu apsaimniekotāji un ražotāji, tomēr mainīgā tirgus situācija, kas ietekmē makulatūras iepirkuma cenas un noteikumus, liek pārskatīt izejvielas piegādātāju loku un ietekmē saražotās produkcijas realizāciju," stāsta O. Dreimane.
Papīrfabrika "Līgatne" ik dienu sadarbojas ar klientiem Rīgā un Pierīgā, kuru birojos tiek vākta makulatūra. Ik dienu tiek apkalpoti 40 - 45 Latvijas uzņēmumi, kuri brīvprātīgi vāc makulatūru, lai nodotu to otrreizējai pārstrādei. Pašu spēkiem izdodas savākt vien 10-15% no nepieciešamā izejmateriāla. Nozīmīgs makulatūras avots ir skolu aktivitātes sadarbībā ar "Zaļā josta". Organizējot makulatūras savākšanas konkursus, tajos ik gadu piedalās vairāk nekā 300 izglītības iestādes. "Pagājušajā gadā "Zaļā josta" makulatūras vākšanā iesaistīja 360 Latvijas skolas, kas kopā savāca 1100 t makulatūras, nodrošinot papīrfabrikai "Līgatne" izejmateriālu veselam mēnesim. Šogad ceram iesaistīt vēl vairāk skolu. Par iesaistīšanos skolas un skolēni balvā iegūst līdzekļus mācību procesa palīglīdzekļu sagādei, veicināšanas balvas, kā arī otrreiz pārstrādātu papīru ikdienas vajadzībām," stāsta Mārtiņš Krūmiņš, piebilstot, ka "Latvijā atkritumu pārstrāde ir zemā līmenī. Joprojām vieglāk ir nešķirot un apglabāt atkritumus izgāztuvēs. Vieni no aktīvākajiem atkritumu šķirošanā ir lielie mazumtirdzniecības tīkli, lai gan būtu jābūt pretēji, līdzīgi kā pasaulē, kur lielākie atkritumu šķirotāji ir iedzīvotāji. Jācer, ka jaunā paaudze būs tā, kas domās ilgtermiņā."
Arī šogad „Zaļā josta" sadarbībā ar papīrfabriku „Līgatne", AS „Latvijas valsts meži" un Valsts izglītības satura centru aicina Latvijas pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes iesaistīties makulatūras vākšanas konkursā „Tīrai Latvijai!", mācību gada ietvaros vācot makulatūru un sacenšoties ar citām Latvijas izglītības iestādēm savāktajā makulatūras apjomā. Līdz šim pieteikušās jau 183 skolas no visas Latvijas, pārstrādei savācot jau 19 t makulatūras. Konkursa ietvaros tiks noteikts Latvijas zaļākais novads un pilsēta, kuru izglītības iestādes savāks un konkursa ietvaros pārstrādei nodos visvairāk makulatūras - papīru, žurnālus un kartona izstrādājumus. Konkursam izglītības iestādes var pieteikties līdz pat šī gada beigām.
Papildu informācijai par makulatūras nozares jautājumiem:
Laima Jekšiņa, „Zaļā josta" mārketinga vadītāja
Tālr.: 67808294, e-pasts: laima.jeksina@zalajosta.lv
Plašāka informācija par dalību makulatūras vākšanas konkursā:
Velga Vilciņa, tālr. 67808320, e-pasts konkurss@zalajosta.lv
12.06.2012.
Šķirot ir viegli! Dari to pareizi!
Līdz 2018. gadam Latvija ir apņēmusies kļūt par zaļāko valsti pasaulē. Izlietotā iepakojuma šķirošana, otrreizējo izejvielu pārstrāde un atbildība pret vidi ir nozīmīgas darbības, kas veicamas, lai sasniegtu šo mērķi. Tāpēc "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar 28 Latvijas pašvaldībām un vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem no šodienas līdz 16. septembrim organizē izglītojošu pasākumu kopumu "ŠĶIROT IR VIEGLI. DARI TO PAREIZI!". Tā mērķis ir mudināt iedzīvotājus aktīvi izmantot pieejamos šķirošanas konteinerus, turklāt darīt to pareizi. Dobelē kampaņa tiek realizēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA „Dobeles komunālie pakalpojumi" un Dobeles novada pašvaldību.
"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis stāsta: "Nesen saņēmu ziņu, ka vienā no Latvijas pašvaldībām, kurā jau labu laiku veiksmīgi notiek atkritumu šķirošana, konteinerā, kas paredzēts plastmasai, kāds iedzīvotājs bija izbēris sava kamīna pelnus. Lai šī konteinera saturu tomēr varētu pārstrādāt, uzņēmuma darbiniekiem bija speciāli jāattīra plastmasas pudeles no pelniem. Šis un citi līdzīgi gadījumi lika aizdomāties par iedzīvotāju zināšanu līmeni iepakojuma šķirošanas jomā un deva iedvesmu uzsākt jaunu zināšanu palielināšanas kampaņu."
Sabiedrība joprojām saskaras ar vairākiem mītiem, viens no tiem - lai šķirotu atkritumus, ir nepieciešama liela virtuve un speciālas kastes katram no šķirojamajiem materiāliem. Patiesībā pietiek ar vienu tvertni, kurā mest visas šķirojamās lietas. Lai dalītos ar šķirošanas pieredzi un iedvesmotu rīcībai cilvēkus, kas līdz šim nav mēģinājuši šķirot, tiks organizēts fotokonkurss ar balvām "PARĀDI, KĀ ŠĶIRO TU!". Iedzīvotāji varēs pa e-pastu iesūtīt savas fotogrāfijas vai arī uzreiz ievietot tās Zaļa punkta izveidotajā galerijā Draugiem.lv, parādot kā viņi ikdienā šķiro atkritumus savā virtuvē.
Lai nostiprinātu iedzīvotāju zināšanas par pareizu atkritumu šķirošanu, visās kampaņas norises vietās uz krāsainajiem konteineriem šovasar tiks līmētas īpašas uzlīmes ar zīmējumiem, kas uzskatāmi parādīs, ko drīkst mest konkrētajā konteinerā. Turklāt 14 Rimi un 3 Supernetto veikalos visā Latvijā tiks izvietoti informatīvie punkti ar detalizētu un uz mājām līdzi ņemamu instrukciju par pareizu un atbildīgu atkritumu šķirošanu.
Kampaņas atbalstītāji ir „Latvijas Televīzija", „JCDecaux", „inbox.lv", VAS „Latvijas valsts meži", „Tallink" un „RIMI".
Lai iedvesma dzīvot zaļi!
Papildus uzziņas:
Indra Soika-Dreimane, kampaņas koordinatore
T. 26455823
Epasts: indra@ekomedia.lv
23.08.2011.
Tuvojas 2014.gads, kad pēc LR likumdošanas atkritumi būs jāšķiro ikvienai mājsaimniecībai. 20.augustā vairāki desmiti iedzīvotāju devās trokšņainā gājienā - zibakcijā - cauri Vecrīgai, lai atgādinātu ikvienam patērētājam, ka atkritumi IR jāšķiro! Akcijas dalībnieki bija bruņojušies ar otrreiz pārstrādājamiem atkritumiem, ko gājiena noslēgumā izmeta attiecīgajos šķirošanas konteineros vecpilsētas centrā.
VIDEO SKATĪT ŠEIT: http://www.youtube.com/watch?v=Xtz1BszUFGY
Fakti par atkritumiem un to šķirošanu Latvijā:
- 2010.gadā Latvijā tika savākti un pārstrādāti 54% no visiem iepakojuma atkritumiem.
- Visas Latvijā sašķirotās PET pudeles tiek pārstrādātas Ziemeļeiropā modernākajā rūpnīcā „PET BALTIJA" Jelgavā.
- 10 sašķirotas stikla pudeles = 10 jaunas pudeles. Stikls ir pārstrādājams bezgalīgi!
- 1 tonna makulatūras glābj 14 kokus, kas auguši vismaz 20 gadus. Glābšana notiek Līgatnes papīrfabrikā. 2010.gadā izglābti 168 000 koki!
- Eurobarometer dati liecina, ka atkritumus šķiro 53% Latvijas iedzīvotāju, un tā ir visbiežāk praktizētā zaļā rīcība.
- 10 Latvijas Zaļā punkta darba gadu laikā pārstrādei nogādātas 469 394 tonnas iepakojuma atkritumu - vidēji viens Latvijas iedzīvotājs šo gadu laikā ir sašķirojis 200 kg iepakojuma. Šāda atkritumu daudzuma pārvadāšanai būtu nepieciešami 16 000 dzelzceļa kravas vagoni jeb 320 dzelzceļa sastāvi.
- Šīs vasaras Latvijas Zaļā punkta atkritumu šķirošanas kampaņā „Šķiro pa tīro!" jau piedalījušies vairāk nekā 30 000 iedzīvotāji, kuri trīs mēnešu laikā ir sašķirojuši 1045 m3 atkritumu, kas pielīdzināmi aptuveni 19 lielajiem kravas furgoniem.