Zemgaļu pilskalni un senās kulta vietas
Adrese: Brīvības iela 2c, Dobele, Dobeles novads, LV-3701
Tālrunis: T. 22027275 - Dobeles Pils kase; T. 28011880 - Dobeles Pils gids
E-pasts: dobelespils@dobele.lv
14. gs. vidū celtā Livonijas ordeņa mūra pils ir senākā celtne Dobelē.
Tērvete ar savu vārdu ir atpazīstama visā Latvijā, kā varens senais zemgaļu centrs baltu apdzīvotajās teritorijās. Tērvetes pilskalns un zemgaļi, kas apdzīvojuši šo reģionu, ir kā simbols latviešu tautas gribasspēkam, nelokamajam, stingrajam un neatlaidīgajam raksturam.
Tērvetes pilskalns slejas Tērvetes upītes krastā uz 19 m augsta paugura, kas mākslīgi pārveidots pils un priekšpils plakumos. Apkārt tam 9,5 ha platībā bijusi senpilsēta.
Svētais kalns atrodas Tērvetes upes labajā krastā, 200 m uz ziemeļrietumiem no Tērvetes pilskalna uz diviem 10-12 m augstiem pauguriem, kurus atdala dziļa grava.
Klosterkalns atrodas Tērvetes upes kreisajā krastā, apmēram, 100m uz dienvidiem no Tērvetes pilskalna, blakus autoceļam Dobele - Bauska.
Mežakalnu un Incēnu kalnu, kas ir apmēram 2 km garas paugurgrēdas virsotnes, sauc arī par Dobes kalniem.
Spārnu pilskalns atrodas Spārnu ezera austrumu krastā pie „Guntiņām”.
Nelielais, ar mežu apaugušais Cibēnu Cepures kalns tiek uzskatīts par senu kulta vietu.
Aptuveni 30 m augstais pilskalns paceļas atrodas Zebrus ezera austrumu krastā. Senos laikos uz pakalna atradusies senlatviešu pils.
Augusts Bīlenšteins 19.gs. izteicis pieņēmumu, ka kalns esot raganu dedzināšanas vieta.
Pauguru starp Zebrus un Svētes ezeriem uzskata par seno zemgaļu dievu pielūgšanas un upurēšanas vietu.